1956. gada Ungārijas revolūcija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1956. gada Ungārijas revolūcija
Daļa no Aukstais karš
Datums 1956. gada 23. oktobris10. novembris
Vieta Ungārijas Tautas Republika
Iznākums Padomju uzvara, sacelšanās apspiešana
Karotāji
Flag of the Soviet Union.svg Padomju Savienība
Flag of Hungary (1949-1956).svg Ungārijas Valsts drošības pārvalde
Flag of the Hungarian Revolution (1956).svg Ungārija
Komandieri
Flag of the Soviet Union.svg Ivans Koņevs Flag of the Hungarian Revolution (1956).svg Imre Nagi
Spēki
31 550 karavīri
1 130 tanki[1]
Nezināms karavīru, zemessargu un bruņotu civilpersonu skaits
Upuri
(Padomju spēku zaudējumi)
722 nogalināti
1 351 ievainoti[2]
(Aptuveni skaitļi)
nogalināti 2 500
ievainoti 13 000[3]

1956. gada Ungārijas revolūcija (ungāru: 1956-os forradalom), arī tiek saukta par ungāru sacelšanos vai ungāru dumpi, bija spontāna visas nācijas sacelšanās pret Ungārijas staļinistu valdību un tās Padomju Savienības atbalstīto politiku. Revolūcija sākās 1956. gada 23. oktobrī un beidzās 10. novembrī. Sacelšanās sākās ar studentu demostrāciju, kurā piedalījās vairāki tūkstoši. Viņi maršēja cauri visai Budapeštai līdz parlamenta ēkai.

Sacelšanās sākās ar studentu demonstrāciju, kas izvērsās vairāku tūkstošu cilvēku gājienā uz parlamenta ēku caur Budapeštas centru. Studentu delegācija ieradās radio ēkā, vēloties pārraidīt savas prasības, tomēr tur tika aizturēta. Kad ārā esošie demonstranti pieprasīja delegācijas atbrīvošanu, no ēkas iekšpuses Valsts Drošības policija (AVH) atklāja uguni uz demonstrantiem. Šie jaunumi ātri izplatījās pilsētā un drīz vien visā galvaspilsētā sākās nemieri.

Ātri vien sacelšanās pārņēma visu Ungāriju un tās valdība tika gāzta. Tūkstošiem brīvprātīgo iestājās jaunizveidotās zemessardzes rindās. Viņiem bija jākaro pret AVH spēkiem un padomju militāro kontingentu. Promaskaviskie komunisti un AVH darbinieki bieži vien tika sodīti ar nāvi vai ieslodzīti, kamēr bijušos cietumniekus atlaida brīvībā un nereti apbruņoja, ja tie vēlējās cīnīties nemiernieku pusē. Improvizētas padomes atņēma varu pašvaldībās Ungāru Darbaļaužu partijai, pieprasot politiskas pārmaiņas valstī. Jaunā valdība formāli veica AVH izformēšanu un deklarēja to, ka vēlas izstāties no Varšavas pakta un atjaunot brīvas vēlēšanas. Oktobra beigās cīņas bija rimušās un situācija valstī sāka stabilizēties.

Padomju Savienības Politbirojs bija izrādījis gatavību uzsākt sarunas par padomju karaspēka atvilkšanu no Ungārijas, tomēr vēlāk tajā tika izlemts, ka ir nepieciešams ar spēku pilnībā apspiest Ungārijas sacelšanos. Budapeštā, kā arī citās valsts pilsētās un reģionos, 4. novembrī tika ievests liels padomju militārais kontingents. Ungāru pretošanās turpinājās līdz pat 10. novembrim. Vairāk nekā 2 500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā konflikta laikā, ap 200 000 ungāru devās bēgļu gaitās. Plaši aresti un denunciācijas turpinājās vēl vairākus mēnešus pēc sacelšanās apspiešanas. 1957. gada janvārī jaunā, PSRS atbalstītā valdība bija pilnībā likvidējusi visu publisko opozīciju. Padomju Savienības rīcība lika mainīt domas daudziem Rietumu marksistiem, kuri vēl nesen aktīvi bija atbalstījuši padomju kontroli pār Centrāleiropu.

Publiskas diskusijas par šo revolūciju Ungārijā bija aizliegtas vairāk nekā 30 gadus, bet pēc politiskā atkušņa iestāšanās astoņdesmitajos gados, tā ir bijusi intensīvas izpētes un debašu objekts. Kopš Trešās Ungārijas Republikas pasludināšanas, kas notika 1989. gadā, 23. oktobris ir valsts brīvdiena.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sources vary widely on numbers of Soviet forces involved in the intervention. The UN General Assembly Special Committee on the Problem of Hungary (1957) estimated 75,000-200,000 troops and 1,600-4,000 tanks OSZK.hu (p. 56, para. 183), but recently released Soviet archives (available in Lib.ru, Maksim Moshkow's Library) list the troop strength of the Soviet forces as 31,550, with 1,130 tanks and self-propelled artillery pieces. Lib.ru (krieviski)
  2. Györkei, Jenõ un Kirov, Alexandr; Horvath, Miklos (1999). Soviet Military Intervention in Hungary, 1956. New York: Central European University Press. 350. lpp. ISBN 9639116351.
  3. UN General Assembly Special Committee on the Problem of Hungary (1957) Veidne:PDF