Ņikita Hruščovs
| Ņikita Hruščovs | |
| Никита Хрущёв | |
Ņikita Hruščovs 1963. gadā |
|
|
|
|
| Amatā 1953. gada 14. septembris — 1964. gada 14. oktobris |
|
| Priekštecis | Josifs Staļins |
|---|---|
| Pēctecis | Leonīds Brežņevs |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1894. gada 15. aprīlī Kaļinovkas ciems, Kurskas guberņa, Krievijas Impērija (Kurskas apgabals, |
| Miršanas dati | 1971. gada 11. septembrī (77 gadu vecumā) Maskava, PSRS ( |
| Politiskā partija | PSKP |
| Paraksts | |
Ņikita Hruščovs (krievu: Никита Сергеевич Хрущёв; dzimis 1894. gada 15. aprīlī [v.s. 3. aprīlī], miris 1971. gada 11. septembrī) bija PSKP CK ģenerālsekretārs un faktiskais PSRS vadītājs no 1953. līdz 1964. gadam, PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs no 1958. līdz 1964. gadam.
Dzimis zemnieku ģimenē. Krievijas pilsoņu kara laikā darbojās kā komisārs. Pēc tam valsts darbā Ukrainā. Atbalstīja Staļinu Lielā terora laikā. Arī Otrā pasaules kara laikā darbojās kā armijas komisārs, tai skaitā Staļingradas kaujā. Pēc nākšanas pie varas atmaskoja Josifa Staļina "personības kultu", kā arī liberalizēja pastāvošo režīmu. Pazīstams ar nepārdomātām lauksaimniecības kampaņām. Hrušcova darbības laikā Jurijs Gagarins veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts Berlīnes mūris, kā arī notika Kubas raķešu krīze. 1964. gadā Hruščovs tika atstādināts no ieņemamajiem amatiem, un turpmāko dzīvi pavadīja VDK uzraudzībā. Par PSKP ģenerālsekretāru Hruščeva vietā tika ievēlēts Leonīds Brežņevs. Hruščovs nomira 1971. gadā no sirds slimības.
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Josifs Staļins |
PSKP CK ģenerālsekretārs 1953-1964 |
Pēctecis: Leonīds Brežņevs |
| Priekštecis: Nikolajs Bulgaņins |
PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs 1958—1964 |
Pēctecis: Aleksejs Kosigins |
|}