1976. gada Ziemas Olimpiskās spēles bija divpadsmitās Ziemas Olimpiskās spēles. Tās no 1976. gada 4. februāra līdz 15. februārim notika Insbrukā, Austrijā. Oficiāli spēles atklāja prezidents Rūdolfs Kirhšlāgers. Šīs bija otrās Olimpiskās spēles, ko rīko šī Tiroles pilsēta. Pēc terora akta 1972. gada Minhenes Vasaras Olimpiskajās spēlēs šajā Olimpidē drošības nodrošināšana bija papaugstinātā līmenī.
Insbrukas Olimpiskajās spēlēs piedalījās 37 valstis, kuras pārstāvēja 1123 sportisti. Kopumā tika sadalīti 37 medaļu komplekti 6 sporta veidos.
Uz Olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja Denvera (ASV), Sjona (Šveice), Tampere (Somija) un Vistlera (Kanāda).
1970. gada maijā SOK piešķīra Olimpisko spēļu rīkošanas tiesības Denverai, taču izmaksu pieauguma par 300% un raižu par ietekmi uz apkārtējo vidi dēļ 1972. gada 7. novembrī Kolorādo štata vēlētāji nolēma atteikties no spēļu rīkošanas. Oficiāli Denvera atteicās no rīkošanas tiesībām 15. novembrī un SOK piešķīra spēļu rīkošanas tiesības Vistlerai Kanādā taču arī Vistlera nesarīkoja spēles valdības maiņas dēļ. Soltleiksitija (ASV) piedāvāja rīkot Olimpiskās spēles savā pilsētā, taču Starptautiskā Olimpiskā komiteja 1973. gada 15. februārī piešķīra spēļu rīkošanas tiesības Insbrukai.
1976. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas PSR pārstāvēja pieci sportisti, pie tam visi vienā sporta veidā, kura aizsācēji PSRS bija latvieši — kamaniņu braukšanā (Vera Zozuļa, Rolands Upatnieks, Valdis Ķuzis, Dainis Bremze un Aigars Kriķis). Savukārt Kanādas delegācijā bija iekļauta latviešu ātrslidotāja Silvija Burka, kura savā otrajā Olimpiādē sasniedza augstāko vietu karjerā, paliekot ceturtā 1000 m distancē.[1]
Insbruka, Austrija
Zelts
Sudrabs
Bronza
PSRS
VDR
ASV
Norvēģija
VFR
Somija
Šveice
Nīderlande
Itālija
