Urāns (dievs)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par sengrieķu mitoloģijas tēlu. Par citām jēdziena Urāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Urāna kastrēšana: Džordžo Vazāri and Kristofano Džerardi freska, 1560. gads. (Palazzo Vecchio, Florence)

Urāns (grieķu: Οὐρανός) ir debesis personificējoša dievība grieķu mitoloģijā, Gajas vīrs, viena no pirmatnējām dievībām. Dievu tēvs, pirmais, kas valdījis pār visu pasauli.

"Teogonijā" stāstīts, ka Urānu dzemdējusi Gaja, Cicerons darbā De natura deorum apgalvo, ka Urāns cēlies no Ētera un Hēmeras, savukārt orfisma himnas pauž, ka Urāns radies no Niktes. Hēsiods vēsta, ka no Urāna un Gajas savienības radušies kalni, jūra, nimfas, Ponta, titāni, kiklopi, hekatonheiri. Urāna bērni bija drausmīga izskata, tāpēc viņš tos ienīda un paslēpa Gajas miesās, no kā Gaja ļoti cieta un lūdza savu jaunāko dēlu Kronu izkastrēt Urānu. No asins lāsēm, kas nokrita uz zemes, radās giganti, erīnijas, nimfas melijas un dieviete Afrodīte. Urāns vairs nespēja radīt pēcnācējus, un varu pārņēma viņa dēls Krons.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]