Prometejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par mitoloģisku būtni. Par citām jēdziena Prometejs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Prometejs (Rubenss, 1612)

Prometejs (grieķu: Promētheus) sengrieķu mitoloģijā bija viens no titāniem, kas pazīstams ar to, ka dāvājis cilvēkiem uguni, par ko vēlāk sodīts.[1]

Saskaņā ar sengrieķu uzskatu Prometejs Olimpijā nolaupīja uguni, kuru nonesis uz zemes un dāvājis cilvēkiem. Turklāt viņš iemācījis cilvēkiem zemkopību, kuģubūvi, amatus, lasīšanu un rakstīšanu. Tā rezultātā tika iedragāta ticība dievu varenībai. Mīts stāsta, ka Zevs par sodu ir iekalis ķēdēs Prometeju Kaukāza kalnos. Katru dienu atlido ērglis un plosa viņa aknas, bet pa nakti tās ataug.[2] Vēlāk Prometeju atbrīvoja sengrieķu mītiskais varonis Hērakls.[1] Tēls plaši attēlots literatūrā, mākslā, mūzikā. Pārnestā nozīmē "Prometeja uguns" tiek saprasta kā tieksme pēc ideāliem, talants un apdāvinātība.[2] Populārs simbols sociālismā un komunismā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ideju vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. gads, 433. lpp.
  2. 2,0 2,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  164. lpp.
  3. David Priestland, The red flag: a history of communism, 2009, pages 21-23