Aiviekstes HES

Aiviekstes HES
Aiviekstes HES
	Aiviekstes HES galvenais aizsprosts
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Kalsnavas pagasts, Madonas novads, Latvija
Koordinātas	56°38′46″N 25°56′52″E / 56.6461°N 25.9477°EKoordinātas: 56°38′46″N 25°56′52″E / 56.6461°N 25.9477°E
Pabeigta	1932. gads

Aiviekstes HES ir hidroelektrostacija uz Aiviekstes upes Madonas novada Kalsnavas pagastā. Pēc Aiviekstes HES uzbūvēšanas upes labajā krastā sāka veidoties apdzīvota vieta Aiviekste. Elektrostacijas īpašnieks un operators ir nacionālā energokompānija Latvenergo.

Aiviekstes HES turbīnu ēka ir celta starp 1928. un 1932. gadu 14 kilometru attālumā no Aiviekstes upes ietekas Daugavā, kur veikta upes aizsprostošana un citi nepieciešamie būvdarbi, to skaitā izbūvēts plostu un zivju ceļš, dzirnavu kanāls, spēkstacijas turbīnu ēka, lai nodrošinātu apkārtnes, arī Jēkabpils un Krustpils pilsētu vajadzību pēc elektroenerģijas. Līdz Ķeguma spēkstacijas uzcelšanai 1939. gadā tā bija lielākā HES Latvijā.^[1]

Aiviekstes HES kopjauda ir 0,8 MW, vidēji tā saražo līdz 3 GWh elektroenerģijas gadā.^[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1925. gadā K. Zadde, E. Lūsis, F. Ansons iegūst savā īpašumā Šīrona ūdensdzirnavas, blakus malšanai un koku zāģēšanai sāk ražot elektrību un piegādāt to tuvākās apkārtnes patērētājiem. Uzstādīta inž. A. Zagavska izgatavotā jaunā 150 Zs turbīna. Noslēgts līgums elektrības piegādei pa 25 km 15 kV EPL Jēkabpils un Krustpils pilsētām.

1927. gada 19. jūlijā apstiprināti rūpniecības un tirdzniecības a/s “Aiviekste”. Dibinātāji — Kārlis Zadde, Eduards Lūsis, Fricis Jansons, Marija Muceniece, Jēkabs-Alfrēds Bērziņš, Valfrīds Vīgants. Ūdensdzirnavās elektroenerģiju ražo 65 kW ģeneratoros. Sabiedrība pa 15 kV elektropārvades līniju apgādā ar elektrību Jēkabpili, Krustpili, Krustpils dzelzceļa mezglu un garnizonu. Uzstādīti 4 transformatori. A/s pamatkapitāls Ls 100 000. 1928. gadā uzsākta patstāvīgu aizsprostu celtniecība. 1928. gada 22. martā akciju kapitāls palielinās par Ls 100 000, bet 1928. gada 31. decembrī A/s bilance bija Ls 322 011.68.1930. gada 7. februārī izlaistas jaunas akcijas Ls 400 000 kopsummā sakarā ar jaunās hidrocentrāles ēkas būves uzsākšanu. Par akcionāriem iestājas galvenie elektroenerģijas patērētāji — Jēkabpils un Krustpils pašvaldības.

1931. gadā no 23. līdz 26. aprīlim uzbūvētās hidrobūves sekmīgi iztur katastrofālus plūdus. 1931. gada 8. aprīlī noslēgts līgums ar inženieri P. Titmani par hidroelektrostacijas ēkas būvi. 1931. gada maijā uzņēmējs P. Titmanis uzsāk HES ēkas būvdarbus. 1932. gada pavasarī pabeigti ēkas būvdarbi, kopējās izmaksas sastādīja Ls 819 908.53.

1932. gada jūlijā iedarbināta pirmā turbīna. 1932. gada beigās pie spēkstacijas sāka darboties Madonas radioraidītājs.^[2] 1934. gada augustā iedarbināta otrā turbīna. No 1925. līdz 1935. gadam no vienkāršām lauku dzirnavām ar vienu 75 Zs turbīnu izveidots lielākais Latvijas HES ar apmēram 1000 Zs hidroturbīnu un 500 Zs termiskās rezerves jaudu.

1936. gadā uzsāk plostu ceļa izbūvi galvenajā aizsprostā. Uzsāk būvēt dzīvojamās ēkas darbiniekiem. Iegādāti 150 Zs un 500 Zs dīzeļmotori un tvaika lokomobile ar ģeneratoru hidroagregātu rezervēšanai. Noslēgts līgums par trešās 30 Zs hidroturbīnas piegādāšanu. Uzsākti sagatavošanas darbi trešās turbīnas uzstādīšanai. Paredzēta augstsprieguma elektropārvaldes līnijas Zilāni-Drīksnas kūdras fabrika. Madonas pilsētas un Lubānas biezi apdzīvotās vietas pieslēdz elektriskajiem tīkliem. 1938. gadā Aiviekstes HES ir 3 hidroagregāti ar kopējo jaudu 1780 kW, dīzeļagregāts ar 416 kW un lokomobile ar 334 kW jaudu. Elektroenerģija tika realizēta Ābeļu, Krustpils, Medņu, Aiviekstes, Kalsnavas, Sāvienas, Cesvaines, Dzelzavas, Jaungulbenes, Vecgulbenes, Lubānas, Ļaudonas, Mārcienas, Lazdonas, Sarkaņu un Patkules pagastos, kā arī Jēkabpils, Krustpils, Madonas un Gulbenes pilsētās. Ir 160 km 15 kV un 80 km EPL un 24 transformatori.Ap 1941.-1942. gadam iebūvēta augstsprieguma (15 kV) EPL Aiviekste-Pļaviņas-Koknese. Ap 1942. gadu atsevišķas nepieciešamības gadījumos Aiviekstes HES tiek slēgta paralēldarbā ar “Ķeguma” tīklu caur Gulbeni.

1944. gada augustā, vācu armijai atkāpjoties, daļēji tiek bojāta HES iekārta un elektropārvades līnijas, pirms atkāpšanās nopostīta arī radiostacija.^[2] 1944. gada septembrī HES postījumi likvidēti, tiek atsākta elektroenerģijas ražošana. 1944. gada rudenī, sākoties cukurbiešu pārstrādes sezonai, elektroenerģija tiek pievadīta Krustpils cukurfabrikai.

No 1953. līdz 1954. gadam tiek veikta rekonstrukcija. Nomainīti zobratu pārvadi ar koka zobiem pret reduktoriem. 1956. gadā elektrotīkls pārvests no 15 uz 20 kV spriegumu. 1960. gadā tiek ierīkota daļēja automatizācija. HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža. 1966. gada 26.jūnijā avarē 1 hidroagregāts. 1967. gadā HES iekonservē rezervē. 1967. gada 7. oktobrī Aiviekstes HES noraksta un tiek uzsākta iekārtas demontāža. No 1970. līdz 1993. gadam HES mašīnzāles telpas izmanto Releju aizsardzības, automātikas un izolācijas dienesta laboratorijām un darbnīcām.

1990. gadā uzsāk sagatavošanas darbus HES aizsprosta remontam un aizsargdambja, piebraucamā ceļa būvi. 1991. gada 31. maijā uzsākti Aiviekstes HES atjaunošanas projektēšanas darbi. 1992. gada 10. augustā Latvenergo tehniskā sanāksmē nolemj Zviedrijas piedāvāto 500 kW hidroagregātu uzstādīt atjaunotajā Aiviekstes HES. 1992. gada 11. augustā tiek uzsākts HES galvenā aizsprosta remonts, ieliets pirmais betons. 1992. gada decembrī no Zviedrijas uz Aivieksti tiek atvests demontētais hidroagregāts. 1993. gadā uzsākta HES ēkas hidrobūvju restaurācijas konstrukcija. 1994. gada vasarā samontēts hidroagregāts. 1994. gada 22. novembrī piepildīta ūdenskrātuve.1994. gada 24. novembrī norit hidroagregāta mehāniskā pārbaude tukšgaitā, tiek padota ierosme ģeneratoriem pie normāliem apgriezieniem. 1994. gada 22. decembrī atjaunotais hidroagregāts nodots ekspluatācijā.

1996. gada 14. septembrī HES tiek iekļauts Eiropas Kultūras mantojuma objektu sarakstā “Eiropas Kultūras mantojums 1920 — 1940” un pie HES ēkas paceļ Eiropas Kultūras mantojuma karogu.

1998. gada 27. martā iedarbina un pieslēdz tīklam otro hidroagregātu. 2005. gada 29. decembrī saskaņā ar Latvenergo rīkojumu, HES nodots Latvenergo filiāles Daugavas HES valdījumā. 2014. gada jūlijā sākta galvenā aizsprosta rekonstrukcija.