1939. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1939)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1936 1937 1938 - 1939 - 1940 1941 1942 |
| 1939. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| 1939. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1939 MCMXXXIX |
| Ab urbe condita | 2692 |
| Armēņu kalendārs | 1388 ԹՎ ՌՅՁԸ |
| Ķīniešu kalendārs | 4635 – 4636 戊寅 – 己卯 |
| Etiopu kalendārs | 1931 – 1932 |
| Ebreju kalendārs | 5699 – 5700 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1994 – 1995 |
| - Shaka Samvat | 1861 – 1862 |
| - Kali Yuga | 5040 – 5041 |
| Irānas kalendārs | 1317 – 1318 |
| Islāma kalendārs | 1358 – 1359 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1939 (MCMXXXIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 2. marts — Vatikāns. Par pāvestu kļūst Pijs XII
- 14. marts — Slovākija pasludina neatkarību. Jozefs Tiso kļūst par Slovākijas prezidentu.
- 15. marts — Vācijas bruņotie spēki okupē Čehoslovākijas provinces Bohēmiju un Morāviju. Čehoslovākija beidz eksistēt.
- 16. marts - Ungārija okupē Čehoslovākijai piederējušo Karpatu Rutēniju.
- 20. marts — Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstāda ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas apgabala atdošanu Vācijai.
- 22. marts — Vācija okupē Klaipēdas apgabalu.
- 28. marts — Spānijas pilsoņu karš: ģenerālisimusa Fransisko Franko vadītais nacionālistu karaspēks ieņem Madridi.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 1. aprīlis — ģeneralisimuss Fransisko Franko paziņo par Spānijas pilsoņu kara beigām, kad ir padevušies pēdējie republikāņu spēki.
- 4. aprīlis - beidzas Slovākijas-Ungārijas karš. Slovākija ir spiesta atdot Ungārijai daļu savas teritorijas.
- 7. aprīlis — Itālija iebrūk Albānijā.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 23. augusts — Molotova-Ribentropa pakts starp Vāciju un PSRS: Hitlers un Staļins noslēdz neuzbrukšanas līgumu, kā arī slepenprotokolos vienojas par Austrumeiropas sadalīšanu savā starpā.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 1. septembris — ar Polijas kampaņu aizsākas Otrais pasaules karš.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 5. oktobris - Maskavā tiek parakstīts PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības pakts.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 30. novembris — Sākas Ziemas karš.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 17. decembris — Otrais Pasaules karš: norisinājās Riverpleitas kauja.
- 20. decembris — Pirmo reizi pasniegts Sociālistiskā Darba Varonis.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 3. janvāris — Bobijs Hals (Bobby Hull), Kanādas hokejists
- 12. februāris — Rejs Manzareks (Raymond Daniel Manczarek, Jr.), ASV mūziķis
- 29. janvāris — Žermēna Grīra (Germaine Greer), Austrālijas rakstniece
- 13. februāris:
- Romāns Apsītis, Latvijas jurists un politiķis;
- Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский), PSRS kosmonauts (miris 2011.)
- 6. marts — Adams Osborns (Adam Osborne), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003.)
- 25. marts — Ians Makellens (Ian McKellen), britu aktieris
- 25. aprīlis —Varis Brasla, latviešu kino un teātra režisors
- 18. maijs — Peters Grīnbergs (Peter Grünberg), vācu fiziķis
- 19. maijs — Jānis Lūsis, latviešu šķēpmetējs
- 11. jūnijs — Džekijs Stjuarts (John Young Stewart), britu autosportists
- 30. jūnijs — Jānis Peters, latviešu dzejnieks
- 9. augusts — Romāno Prodi (Romano Prodi), Itālijas politiķis
- 21. augusts — Festuss Mogae (Festus Mogae), Botsvānas politiķis
- 13. septembris — Guntis Ulmanis, Latvijas prezidents
- 7. oktobris — Harolds Kroto (Harold Kroto), britu ķīmiķis
- 12. oktobris — Elvīra Ozoliņa, latviešu šķēpmetēja
- 18. oktobris — Lī Hārvijs Osvalds (Lee Harvey Oswald), ASV prezidenta slepkava (miris 1963.)
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 6. janvāris — Gustavs Zemgals, 2. Latvijas prezidents (dzimis 1871.)
- 28. janvāris — Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865.)
- 4. februāris — Edvards Sepīrs (Edward Sapir), ASV antropologs (dzimis 1884.)
- 11. februāris — Francis Šmits (Franz Schmidt), Austrijas komponists, čellists un pianists (dzimis 1874.)
- 14. februāris — Andrejs Krastkalns, latviešu politiķis, Saeimas deputāts (dzimis 1868.)
- 6. marts — Ferdinands fon Lindemanis (Ferdinand von Lindemann), vācu matemātiķis (dzimis 1852.)
- 21. aprīlis — Rihards Zariņš, latviešu grafiķis (dzimis 1869.)
- 25. aprīlis — Matīss Ārons, latviešu žurnālists, publicists (dzimis 1858.)
- 11. maijs — Jevgēņijs Millers (Евгений Карлович Миллер), Latvijā dzimis Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867.)
- 14. maijs — Antons Benjamiņš, latviešu uzņēmējs (dzimis 1860.)
- 22. maijs — Ernsts Tollers (Ernst Toller), vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs (dzimis 1893.)
- 14. augusts — Dāvids Rudzītis, Latvijas valsts darbinieks (dzimis 1881.)
- 28. novembris — Džeimss Neismits (James Naismith), ASV basketbola aizsācējs (dzimis 1861.)
- 23. decembris — Antons Fokers (Anton Fokker), nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors (dzimis 1890.)
[izmainīt šo sadaļu] Kalendārs
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
