Amerikas cauna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amerikas cauna
Martes americana (Turton, 1806)
Amerikas cauna
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Caunu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints Caunas (Martes)
Suga Amerikas cauna (Martes americana)
Izplatība
American Marten area.png

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma caunu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes). Amerikas caunas tuvākā radiniece ir zivju cauna.

Amerikas cauna dzīvo Ziemeļamerikas ziemeļu daļā, un tā ir sastopama gan Aļaskā, gan ASV teritorijās uz dienvidiem no Kanādas, gan Kanādā.[1] Amerikas caunas izplatības karti var apskatīt šeit. Kopumā caunas ir bieži sastopams dzīvnieks, bet Amerikas caunas Ņūfaundlendas pasugas (Martes americana atrata) izdzīvošana ir padraudēta.

Amerikas caunai ir ļoti kvalitatīva kažokāda, un tās populācija medību iespaidā 20. gadsimtā tika iespaidīgi samazināta. Mūsdienās ir ieviesti dažādi sugas aizsardzības pasākumi, kas ļāvuši populācijai sākt atjaunoties.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas caunai ir gara, kupla aste

Amerikas caunai ir garš, slaids ķermenis ar īsām kājām. Kažoks spožs, visbiežāk tumši brūnā krāsā, bet var būt arī gaiši dzeltens.[2] Pakakle ir nedaudz gaišāka. Toties aste un kājas ļoti tumšas, reizēm gandrīz melnas.[3] Ziemā kažoks ir biezs, vasarā plānāks.

Amerikas caunai ir gara, kupla aste un smalks, smails purniņš. Caunai ir asi un līki nagi, kurus tā spēj daļēji ievilkt. Pateicoties asajiem nagiem, cauna ir veikla kāpelētāja pa kokiem. Tai ir relatīvi lielas ķepas, un ziemā pēdu platā virsma notur caunas vieglo augumu virs sasalušā sniega. Gan priekškājām, gan pakaļkājām Amerikas caunai ir pieci pirksti. Spilventiņi gandrīz visu gadu klāti ar biezu, elastīgu matojumu. Galva nedaudz saplacināta, acis un ausis lielas, salīdzinot ar galvas izmēru.[2]

Amerikas caunas ir mazākās caunu ģintī (Martes). Kā visām caunām tēviņi ir lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums tēviņiem ir 36 - 45 cm, astes garums 15 - 23 cm, svars 470 - 1300 g, bet mātītēm ķermeņa garums ir 32 - 40 cm, svars 280 - 850 g.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk Amerikas cauna medī uz zemes

Amerikas cauna ir nakts dzīvnieks, uzsākot medības vēlu pēcpusdienā un ejot atpūsties agri no rīta. Dienu tā pavada savā migā, kas ierīkota koka dobumā vai akmeņu krāvumā. Amerikas cauna kā visas caunas ir vientuļniece, un viena ar otru satiekas tikai riesta laikā. Tēviņi savā starpā var būt ļoti neiecietīgi. Tēviņu teritorija ir apmēram 8 kvadrātkilometri, bet mātītes teritorija ir mazāka, tikai 2,3 kvadrātkilometri.[3]

Amerikas cauna ir ļoti izveicīga un ātra kāpelētāja kokos, tāpat kā vāveres tā spēj lekt no koka uz koku, dzenoties pakaļ iecienītajam upurim vāverei. Amerikas cauna spēj lecienā starp kokiem nolidot 18 metrus un viegli pēc tam turpināt skrējienu.[2]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī Amerikas cauna daudz laika pavada kokā, pamatā tā medī uz zemes.[3] Amerikas cauna ir visēdāja un apēdīs jebko, ko varēs nomedīt. Parasti cauna medī mazus dzīvniekus, īpaši Amerikas rudo vāveri (Tamiasciurus hudsonicus), bet tā medī arī grauzējus, zivis, vardes, kukaiņus, neatsakās no maitas un pie iespējas ēd augļus, ogas un riekstus.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riests caunām ir vasarā, bet mazuļi dzimst nākamā gada pavasarī, jo mātīte spēj atlikt embrija attīstību, patiesais mazuļu attīstības laiks ir 28 dienas.[3] Parasti piedzimst 1 - 5 akli, nevarīgi mazuļi. Māte tos zīda ar pienu 42 dienas.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]