Andris Petrovs
| ||||||||||||
Andris Petrovs (dzimis 1967. gada 5. novembrī) ir latviešu dzejnieks un žurnālists.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Andris Petrovs dzimis latviešu valodas, literatūras un vācu valodas skolotājas Veltas Krātiņas un šujmašīnu meistara un atslēdznieka Georga Petrova ģimenē. Andris Petrovs ir mācījies Rīgas 39. vidusskolā, Rīgas Radioelektronikas aparātbūves tehnikumā, kur ieguvis elektrosakaru tehniķa diplomu, un studējis Latvijas Universitātes filoloģijas fakultātē.
Desmit gadu vecumā sācis nodarboties ar fotografēšanu Pionieru pils fotopulciņā, kuru vadīja Andris Veide. Vēlāk kļuva par Jura Krieviņa vadītās Jauniešu Tautas fotostudijas "Īriss" dalībnieku.
1992. gadā sācis publicēties laikrakstā "Atmoda Atpūtai" un citos preses izdevumos. No 1995. līdz 1996. gadam bijis Rīgas jauno literātu apvienības vadītājs. Vislatvijas folkfestivālā Cēsīs ieguvis galveno dzejas balvu "Pegazs". Strādājis pie žurnāla "Vides Vēstis" izveidošanas.
No 2000. līdz 2003. gadam bijis laikraksta "Jaunā Avīze" kultūras žurnālists un kultūras nodaļas redaktors. No 2003. līdz 2005. gadam bijis laikraksta "Vakara Avīze Vakara Ziņas" ziņu redaktors. Vēlāk bijis žurnālu "Antikvariāts", Popcorn, "A-ZET" galvenais redaktors. Ļoti daudzos izdevumos darbojies kā ārštata autors, ir vairāku grāmatu līdzautors.
Petrovam iznākuši dzejoļu krājumi "Mezgli" (Rīga, "Artava", 1996) un "Ežu demonstrācija" (Rīga, "Nordik", 1999).[1] Petrova dzeja ir tulkota krievu un vācu valodā. Daži dzejoļi ir kļuvuši par dziesmu tekstiem, ko komponējuši Helēna Kozlova, Adrians Kukuvass u.c.
2005. gadā Petrovs kļuva par Latvijas Amatniecības kameras biedru (fotogrāfu), no 2007. gada — Latvijas Žurnālistu savienības biedrs.
Petrovs pievērsies arī prozas rakstīšanai — 2008. gada 6. jūnija žurnālā "Ievas stāsti" publicēts A. Petrova stāsts "Atgriešanās skolas solā". 2011. gadā apgāds "Zvaigzne ABC" izdeva Petrova tulkoto Albīnas Kočeginas grāmatu "SU-DŽOK: SĒKLU TERAPIJA mājas apstākļos". Petrova debija dramaturģijā — 2022. gada sākumā interneta vietne InfoTOP.lv publicēja Petrova traģēdiju "Pandēmijas karaļu sapulce".
Petrovs nodarbojies arī ar sarīkojumu organizēšanu un vadīšanu. 2009. gada 11. septembrī rīkojis Dzejas lasījumus pie Raiņa pieminekļa Esplanādē,[2][3] bet 2011. gada 11. septembrī bijis arī šo lasījumu vadītājs.[4] Ir vadījis Vislatvijas dziesminieku saieta koncertus Jaunpiebalgā un citus sarīkojumus. 2022. gadā pievienojies "Brīvvalsts" komandai un kļuvis par "Brīvības studijas" sarunu vadītaju. Izveidojis savu Telegram kanālu. Bijis Latvijas Republikas 8. un 14. Saeimas deputāta kandidāts.
Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dzejoļu krājums "Mezgli" (Rīga, Artava, 1996)
- Dzejoļu krājums "Ežu demonstrācija" (Rīga, Nordik, 1999)
- Līdzautors grāmatai "XX gadsimts post scriptum" (Rīga, Virus Art, 2003)
- Tulkojums — Albīna Kočegina "SU-DŽOK: SĒKLU TERAPIJA mājas apstākļos" (Rīga, Zvaigzne ABC, 2011)
- Fotogrāfijas — Andris Bernāts "Omulību klubiņa stāstījumi 10 gados" (Rīga, Jumava, 2013)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Ežu demonstrācija». web.archive.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 3. septembrī.
- ↑ [www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/52335-dzejas-lasijumi-esplanade-sodien-notiks/eglite «Dzejas lasījumi Esplanādē šodien notiks»]. tvnet.lv.
- ↑ «Tradicionālo 'Dzejas dienu' pasākumu Esplanādē uzņēmušies rīkot paši literāti». Delfi.
- ↑ «Pie Raiņa pieminekļa tradicionālais Dzejas dienu sarīkojums». tvnet.lv.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|