Arvīds Dubelšteins bija latviešu revolucionārs.
Piedzima 1888. gadā Codes pagastā. Darbojās Latvijas Sociāldemokrātijā Rīgā. 1909. gadā arestēts, nākamajā gadā pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvots. Atkal arestēts Pirmā pasaules kara laikā, 1914. gada septembrī, izsūtīts uz Narimu Tomskas guberņā. 1916. gada decembrī kopā ar citiem izsūtītajiem mobilizēts 39. Sibīrijas rezerves strēlnieku pulkā. No 1917. gada marta, pēc Februāra revolūcijas, bija Tomskas Kareivju deputātu izpildkomitejas loceklis. Pilsoņu kara laikā no 1918. gada marta — Tomskas guberņas Tautas saimniecības padomes Rūpniecības nodaļas vadītājs, Revolucionārā tribunāla loceklis, Sarkanās gvardes un milicijas komandieris. 1919. gadā, Kolčaka režīma laikā, arestēts, izbēdzis, darbojies pagrīdē Vladivostokā. 1920. gada martā ievēlēts par KK(b)P Tālo Austrumu komitejas locekli. Iespējams, japāņu okupācijas laikā sarkangvardu vienība A. Dubelšteina vadībā, tverdamās no vajāšanas, pazudusi Baikāla apvidū.[1]
- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.
