Atompulkstenis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Atompulkstenis ir iekārta laika mērīšanai, kurā kā periodiska signāla avots tiek izmantotas atomu vai molekulu svārstības, kas ar elektronisku shēmu palīdzību tiek salīdzinātas ar izmērāmo laika periodu. Atompulksteņi tiek uzskatīti par visprecīzākajiem no visiem pulksteņiem (miljona gadu laikā tie atpaliek ne vairāk par 1 sekundi).

Rubīdija frekvences standarts СЧВ56

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais atompulkstenis tika uzbūvēts 1949. gadā ASV Nacionālajā Standartu birojā, bet pirmo augstas precizitātes cēzija pulksteni uzbūvēja Luiss Essens (Louis Essen) 1955. gadā Lielbritānijas Nacionālajā Fizikas laboratorijā.

2004. gadā NIST (ASV Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta) zinātnieki demonstrēja pirmo mikroshēmas lieluma atompulksteni.[1]

Darbības princips[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar SI, sekunde tiek definēta kā ierosināta cēzija atoma (izotops Cs-133) 9 192 631 770 elektromagnētiskā starojuma periodu. Praksē izmanto ne tikai cēzija pulksteņus, bet arī rubīdija, ūdeņraža un citu atomu vai molekulu precīzas frekvences avotus.

Atompulksteņiem nav nekāda sakara ar radioaktivitāti, kā dažkārt maldīgi tiek uzskatīts — atompulksteņu darbības pamatā ir precīzas frekvences mikroviļņi.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atompulksteņus lieto kā frekvences un laika standartus zinātnes un tehnikas sfērās, kur nepieciešama sevišķi augsta precizitāte, piemēram, precīzai laika (tā dēvētā atomlaika) skaitīšanai, jo parastā laika skaitīšana, kas pamatojas uz Zemes griešanos ap savu asi, nav precīza (Zemes griešanās pamazām palēninās).[2] Atompulksteņi ir visu globālās satelītnavigācijas sistēmu (GPS, GALILEO) neatņemama sastāvdaļa.[3]

Latvijā precīzs atompulkstenis atrodas Rīgā, Botāniskā dārza teritorijā, Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas stacijā.[4]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]