Baikāla ronis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baikāla ronis
Pusa sibirica (Gmelin, 1788)
Baikāla ronis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Airkāji (Pinnipedia)
Dzimta Roņi (Phocidae)
Ģints Pogainie roņi (Pusa)
Suga Baikāla ronis (Pusa sibirica)
Sinonīmi
  • Pocha sibirica

Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir saldūdens roņu suga, kas pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) roņu dzimtai (Phocidae). Tāpat kā Kaspijas ronis (Pusa caspica) Baikāla ronis ir tuvu radniecīgs pogainajam ronim (Pusa hispida).

Baikāla roņi dzīvo pie Baikāla ezera Sibīrijā, tie biežāk ir sastopami Baikāla vidus un ziemeļu daļās. Baikāla ronis ir unikāls ar vairākām īpašībām. Pasaulē ir tikai daži saldūdens roņi; Baikāla ronis un divas pogainā roņa pasugas, Ladogas pogainais ronis (Pusa hispida ladogensis) dzīvo Ladogas ezerā un Saima pogainais ronis (Pusa hispida saimensis) Saima ezerā. Baikāla roņi ir visilgāk dzīvojošie roņi, ir reģistrēts šīs sugas mātītes dzīves ilgums - 56 gadi. Tie baro savus mazuļus 2x ilgāk ar pienu kā pārējie roņi. Un neviens zinātnieks līdz šim nav spējis rast izskaidrojumu, kā Baikāla roņi nokļuva pie Baikāla ezera, kas atrodas simtiem kilometru tālu prom no okeāna. Ir versija, ka ezers ir kādreiz bijis savienots ar Ziemeļu Ledus okeānu, un šajā laikā roņi ir ieradušies ezerā.

Baikāla roņu populācija mūsdienās ir apmēram 80 000 - 100 000 dzīvnieki[1]. Kādreiz roņus intensīvi medīja, bet šobrīd medības tiek ierobežotas. Roņu medības uz aizsalušā ezera ir ļoti bīstamas, katru gadu noslīkst vairāki mednieki.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baikāla ronis ir viens no mazākajiem roņiem. Pieaudzis ronis ir apmēram 1,3 - 1,65 m garš, tā svars 50 - 70 kg. Abi dzimumi ir apmēram vienādi, lai gan tēviņi ir nedaudz lielāki. Lielākie tēviņi ir 1,7 - 1,8 m gari, un to svars ir 130 - 150 kg, lielākās mātītes ir 1,3 - 1,6 m garas, svars apmēram 110 kg[2]. Ir avoti, kuros tiek atzīmēts tieši pretēji, ka mātītes ir lielākas[3], tomēr vairums informācijas avotu apraksta tēviņu kā lielāko no dzimumiem.

Baikāla ronim ir tēraudpelēks kažoks ar dzeltenīgu vēderu. Kļūstot roņiem vecākiem, kažoks ar laiku paliek brūni pelēks vai pat tumši brūns. Reizēm kažoks ir ar plankumiem[4].

Baikāla roņi pārtiek no zivīm, galvenokārt tiek medītas golomjankas (Comephorus baicalensis), kas dzīvo tikai Baikāla ezerā, Baikāla bullīšus (Cottocomephorus grewingki) un retu reizi Baikāla omuļus (Coregonus migratorius). Medījot Baikāla ronis ienirst uz apmēram 20 - 25 minūtēm, bet spēj izturēt zem ūdens līdz 40 minūtēm un ienirt 400 metru dziļumā[3]. Ronis zem ūdens peld vidēji ar 7 - 8 km/st, briesmu gadījumā tas spēj peldēt ar 20 - 25 km/st[2].

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumbriedumu Baikāla roņa mātītes sasniedz sasniedz 3 - 6 gadu vecumā, bet tēviņi 4 - 7 gadu vecumā[4]. Roņu mazuļi dzimst martā, uz sauszemes mātes iekārtotā sniega alā[5]. Parasti piedzimst viens, ļoti reti divi mazuļi. Piedzimstot tie ir baltā vai sudrabaini pelēkā krāsā, kas ļauj viņiem pirmās dzīves nedēļas būt mazāk pamanāmiem. Mazie ronēni piedzimst 4,5 kg smagi. Pirmās 4 - 6 nedēļas ronēni pavada alā un barojas tikai ar mātes pienu. Māte lielāko daļu laika pavada blakus mazulim, tikai uz brīdi aizejot paēst. Alā gaisa temperatūra ir +5 °C, lai gan ārpusē var būt -15 vai -20 °C[6]. Māte mazuli ar pienu baro 2 - 3 mēnešus. Apmēram 2 - 3 mēnešu vecumā ronēns ir ieguvis pieauguša roņa pelēko kažoku.

Baikāla ronis aug līdz 17 - 19 gadiem. Dzīves garums apmēram 50 gadi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]