Baltā kustība

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju.

Baltā kustība (krievu: Белое движение tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde (krievu: Белая гвардия), Baltā lieta (krievu: Белое дело), Baltā ideja (krievu: Белая идея)) bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā.

Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota gan savos mērķos, gan arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušies Krievijas impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Starp šīs kustības atbalstītājiem un dalībniekiem bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieki un karavīri, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri ieņēma augstus amatus baltgvardu armijā.

Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus iegūstot savā varā lielas teritorijas bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava, netika ieņemtas. Cerība uz rietumu valstu palīdzību tomēr nedeva cerētos rezultātus, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs vienu pēc otras līdz beigās viņi guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur viņi izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]