Antons Deņikins

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antons Deņikins
Антон Иванович Деникин
Antons Deņikins
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 16. decembrī
Vloclaveka, Romanov Flag.svg Krievijas impērija
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1947. gada 8. augustā (74 gadi)
Annārbora, Mičigana, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība krievs
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe ģenerālleitnants
Vienība Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Kaujas darbība Krievu-japāņu karš
Pirmais Pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Izglītība Krievijas ģenerālštāba akadēmija

Antons Deņikins (krievu: Антон Иванович Деникин; dzimis 1872. gada 16. decembrī, miris 1947. gada 8. augustā) bija Krievijas armijas ģenerālis 1. pasaules kara laikā un viens no balto kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vloclavekā mūsdienu Polijā atvaļināta krievu virsnieka un polietes ģimenē. No 1890. gada Deņikins mācījās Kijevas junkeru skolā, bet 1895. gadā Deņikins mēģina iestāties Krievijas ģenerālštāba akadēmija, tomēr netiek uzņēmts. Vēlāk Deņikins tomēr tiek uzņemts, bet, mainoties apmācības sistēmai, Ģenerālštāba akadēmiju nebeidz.

1905. gadā piedalījās Krievu-japāņu karā. Īsi pirms Pirmā Pasaules kara ieguva ģenerāļa pakāpi. Sākoties karam Deņikins bija Kijevas kara apgabala štāba priekšnieks. Brusilova pārrāvuma laikā komandēja armijas VIII korpusu, kas iebruka Rumānijā. Pēc Februāra revolūcijas bija ģenerāļa Laura Korņilova štāba priekšnieks un piedalījās Korņilova dumpī.

Pēc Oktobra revolūcijas kopā ar domubiedriem aizbēga uz Novočerkasku, kur noorganizēja Brīvprātīgo armiju (krievu: Добровольческая армия) cīņai pret boļševikiem. Kaujās pie Jekaterinogradas krita Korņilovs, un Deņikins kļuva par armijas komandieri. Apvienojoties ar Donas kazaku spēkiem, Deņikinam izdevās pārņemt iniciatīvu un doties triecienā pret Maskavu. 1919. gada oktobrī tika ieņemta Orla. Tomēr sakoncentrējot spēkus un vienojoties par sadarbību ar Nestora Mahno armiju, boļševikiem Orlas-Kromu operācijas laikā izdevās atsist uzbrukumu un sākt pretuzbrukumu. Lielu ieguldījumu boļševiku uzvarā deva Sarkano latviešu strēlnieku spēki. Līdz 1920. gada martam Balto spēki bija atkāpušies līdz Krimai. 1920. gada aprīlī Deņikins nodeva komandēšanu Pjotram Vrangelim, bet pats caur Stambulu emigrēja uz Lielbritāniju.

Kopš 1926. gada Deņikins dzīvoja Francijā, kur nenodarbojās ar politiku, bet rakstīja memuārus un apceres, kā arī sadraudzējās ar krievu emigrācijas rakstniekiem Ivanu Buņinu un Aleksandru Kuprinu. Pēc Francijas okupācijas un Vācijas iebrukuma PSRS Deņikins attiecās sadarboties ar vācu varas iestādēm. Pēc kara aicināja Rietumu Sabiedrotos neizdot krievu karagūstekņus PSRS, tomēr netika uzklausīts. No 1945. gada dzīvoja ASV, kur 1947. gadā mira un tika apglabāts krievu kapsētā Džeksonā Ņūdžersijā. 2005. gada 3. oktobrī pēc Deņikina meitas lūguma un ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstu pārapbedīts Maskavā.