1917

Šis raksts ir par 1917. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1917 nozīmēm.

1917. gada citi notikumi:

1917. (MCMXVII) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.

[izmainīt šo sadaļu] Notikumi

5.-11. janvāris (pēc vecā stila 1916. gada 23.-29. decembris) – Pirmais Pasaules karš: Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki guva panākumus, pārraujot vācu fronti, bet nācās atkāpties slikta atbalsta dēļ.
11. janvāris – vācu sabotieru rīkota spridzināšana munīcijas rūpnīcā Kingslendā (tagad Lindhērsta), Ņūdžersijā, kas mudināja ASV iesaistīties Pirmajā Pasaules karā.
22. janvāris – ASV prezidents Vudro Vilsons aicināja uz "mieru bez uzvaras" Pirmajā Pasaules karā.
25. janvāris – Dānijas Vestindija tika pārdota ASV par 25 miljoniem USD.

4. marts – Vudro Vilsons sāka pildīt otro ASV prezidenta termiņu.
8. marts (pēc vecā stila 23. februāris) – Februāra revolūcija Krievijā: Pēterburgā sākās plaši mītiņi un streiki. Nākamajās dienās sākās vispārējs streiks, pilsētā tika ievests karaspēks.
12. marts (v.s. 27. februāris) – Februāra revolūcija: streikotāju pusē pārgāja vairāki armijas pulki. Valsts Domē tika izveidota Pagaidu komiteja, kas uzņēmās jaunas valdības veidošanu.
15. marts (v.s. 2. marts) – Februāra revolūcija]: Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa par labu brālim Mihailam Aleksandrovičam.
17. marts (v.s. 4. marts) – Februāra revolūcija: Mihails Aleksandrovičs atteicās no cara titula; vara pārgāja Pagaidu valdībai ar kņazu Georgiju Ļvovu vadībā.
21. marts – Dānijas Vestindija kļuva par Virdžīnu salām pēc tam, kad Dānija nodeva salu pārvaldi ASV.
22. marts – Februāra revolūcija: Krievijas Pagaidu valdību atzina ASV.

6. aprīlis – Pirmais Pasaules karš: ASV pieteica karu Vācijai.
9.-12. aprīlis – Pirmais Pasaules karš: Kanādas spēki uzvarēja Kaujā par Vimī kori
11. aprīlis – Pirmais Pasaules karš: Brazīlija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vāciju.
16. aprīlis – Ļeņins ieradās Petrogradā

13. jūnijs – Pirmais Pasaules karš: vāciešu pirmā lielākā Londonas bombardēšana, 162 cilvēki gāja bojā, 432 ievainoti.

6. jūlijs – arābu spēki Roberta Konstanta vadībā atkaroja Akabu no turkiem
20. jūlijs (v.s. 7. jūlijs) – Aleksandrs Kerenskis kļuva par Krievijas Pagaidu valdības premjerministru, nomainot Georgiju Ļvovu.
12. jūlijs – Pirmais Pasaules karš: Vācija pirmoreiz izmantoja iprīta gāzi pret Antantes spēkiem Trešajā Kaujā pie Ipras.

2. novembris – ar Balfūra deklarāciju Apvienotā Karaliste atbalstīja ebreju koloniju izveidi Palestīnā.
6. novembris – Pirmais Pasaules karš: kanādiešiem ieņemot Passendāli Beļģijā, beidzās Trešā Kauja pie Ipras.
7. novembris (v.s. 25. oktobris) – Krievijas Oktobra revolūcija: pēc tam, kad Petrogradas nozīmīgākie objekti nokļuva boļševiku rokās, strādnieki un kareivji ieņēma Ziemas pili un arestēja Pagaidu valdību.
7. novembris – Pirmais Pasaules karš: beidzās Trešā Gizas kauja, britu spēkiem iekarojot Gizu no Osmaņu impērijas.
16. novembris – Apvienotās Karalistes spēki okupēja Telavivu un Jafu Palestīnā.
20. novembris:
- Pirmais Pasaules karš: sākās Kauja pie Kambres, Francijā, britu spēkiem sakotnēji gūstot panākumus, bet vēlāk vācieši tos atspieda atpakaļ.
- Ukraina pasludināja neatkarību no Krievijas.
24. novembris (v.s. 12. novembris) – Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās vairākumu ieguva eseri.
26. novembris – Monreālā, Kanādā dibināta Nacionālā hokeja līga (NHL).

6. decembris:
- Somija pasludināja neatkarību no Krievijas.
- Halifaksas ostā Kanādā, saduroties diviem kuģiem, notika milzīga eksplozija, kurā gāja bojā 1963 cilvēki, ievainoti 9000 un tika sagrauta daļa pilsētas; līdz Hirosimai tā bija lielākā cilvēku radītā eksplozija.
11. decembris – britu spēki iekaroja Jeruzalemi no Osmaņu impērijas.

12. aprīlis – Aleksandrs Šaļimovs (Александр Иванович Шалимов), padomju krievu ģeologs un zinātniskās fantastikas autors (miris 1991.)
29. maijs – Džons F. Kenedijs (John F. Kennedy), ASV prezidents (miris 1963.)
16. jūnijs – Katrīna Greijema (Katherine Graham), ASV publiciste (mirusi 2001.)
17. jūnijs – Kenans Evrens (Kenan Evren), Turcijas 7. prezidents
22. oktobris – Džoana Fonteina (Joan Fontaine), ASV aktrise
16. decembris – Arturs Klārks (Arthur C. Clarke), angļu zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2008.)
21. decembris – Heinrihs Bells (Heinrich Theodor Böll), vācu rakstnieks (miris 1985.)

16. februāris – Oktavs Mirbo (Octave Mirbeau), franču rakstnieks, prozaiķis, dramaturgs un politiskais aktīvists (dzimis 1848.)
8. marts – Ferdinands fon Cepelīns (Ferdinand von Zeppelin), vācu izgudrotājs (dzimis 1838.)
14. aprīlis – Ludviks Zamenhofs (Ludwik Lejzer Zamenhof), Polijas ārsts, poliglots, esperanto radītājs (dzimis 1859.)
15. novembris – Emils Dirheims (Émile Durkheim), Francijas sociologs (dzimis 1858.)