Brīvības iela (Jēkabpils)
- Šis raksts ir par ielu Jēkabpilī. Par citām jēdziena Brīvības iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Brīvības iela | |
|---|---|
 1870. gados būvētie nami Brīvības ielā | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Jēkabpils |
| Apkaime | Lauktehnika, Jēkabpils vēsturiskais centrs, Zvanītāji, Celtnieki |
| Garums | 4,67 km |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | asfaltbetons |
| Celtnes |
Miertiesas nams Svētā Gara klosteris Uniātu baznīca Romas katoļu baznīca Sv. Miķeļa Ev. lut. baznīca |
| Sabiedriskais transports | |
| Autobuss | 1., 2., 4., 5., 7., 8., 9. |
Brīvības iela ir viena no centrālajām, senākajām un garākajām ielām Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, vēsturiskajā Jēkabpilī. Iela ir saglabājusi daļu no senās apbūves, kuras ēkas ir celtas 19. gadsimta 70. gados.Brīvības iela sākas no pilsētas robežas ar Ābeļu pagastu un beidzas pie pilsētas robežas ar Salas pagastu.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brīvības iela sāka veidoties pilsētas dibināšanas laikā — 17. gadsimtā, vienlaikus ar pašreizējā Vecpilsētas laukuma un tam pieguļošā kvartāla (pašreizējās Brīvības, Viestura, Pasta un Katoļu ielas) rašanos. Iela, kas sākotnēji saucās Lielā iela un bija galvenā pilsētas iela, ar pieguļošo teritoriju bija hercoga īpašums.[2] Sākotnēji iela un apkārtējā teritorija tika izmantota saistībā ar ostas darbību, kurai preces piegādāja Biržu manufaktūra un citi uzņēmumi, savukārt, ar ko saistījās ceļu struktūras izveide 17. gadsimtā. Vecākajā pieejamajā 1797. gada pilsētas plānā ir redzama Brīvības iela kā izveidojusies iela, gar laukuma ārējo malu ir redzama ekstensīvi apbūvēta, kuras no celtnēm brīvie zemes gabali tikuši izmantoti saimniecības vajadzībām. 18. gadsimta beigās izveidojās blīva apbūve gar Brīvības (Lielo) ielu. 19. gadsimta sākuma pilsētas plānā redzams, ka Brīvības iela ir saglabājusi savu apbūvi iepriekšējos apmēros, īpaši gar laukuma ziemeļu malu. 1830. gadā zudis pilsētas rātsnams un policijas ēka, kas atradās blakus pašreizējam Vecpilsētas laukumam, bet 1848. gada pilsētas plānā redzams, ka zudusi iekškvartāla saimnieciskā apbūve.[2] Sākotnēji ielā atradās tikai nelieli koka namiņi, bet 19. gadsimta vidū Brīvības ielā sāka parādīties pirmie ķieģeļu nami, bet gadsimta beigās daudzi bagātie jēkabpilieši būvēja ķieģeļu mājas, īpaši eklektikas stilā. Iela tika bruģēta pēc 1865. gada, kad tika nodibināta īpaša ielu bruģēšanas komisija.[2] 1878. gada 18. jūnijā pilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika iznīcinātas 300 no aptuveni 460 ēku jeb divas trešdaļas pilsētas. Pēc šī notikuma Lielā iela bija nopostīta un par Lielo ielu sāka saukt līdz šim otru nozīmīgāko pilsētas ielu — Mazo ielu (tagad Pasta iela). 20. gadsimta sākumā nami Brīvības ielā, īpaši laukuma tuvumā tiek uzcelti no jauna vai pārbūvēti, iela atgūst Lielās ielas nosaukumu. 1936. gadā Lielā iela tiek pārdēvēta par Brīvības ielu.[2] Atgūstot valstij neatkarību, ielai tika atgriezts vēsturiskais Brīvības ielas nosaukums. 2004. gadā pilsētas svētki tika veltīti Brīvības ielai, kad tika uzklāts visgarākais brokastu galds, kas sniedzās gandrīz visas ielas garumā, kā arī notika koru koncerts ielai līdzās esošajā un līdz šim pamestajā Uniātu baznīcā, pievēršot tai uzmanību.[3]
Kultūrvēsturiski objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uz Brīvības ielas atrodas vairāki kultūrvēsturiski arhitektūras objekti, kuru vidū ir minami: Vecpilsētas laukums, dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 174 — 184, Miertiesas nams (pašreiz Jēkabpils dome), kā arī baznīcas — Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jēkabpils Uniātu baznīca, Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca, Jēkabpils Svētā Miķeļa evaņģēliski luteriskā baznīca un Strūves parks.
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Brīvības iela ir savienota ar šādām ielām:
- Kaļķu iela (T veida krustojums)
- Dzirnavu iela (T veida krustojums)
- Neretas iela (apļveida krustojums)
- Jāņa Akuratera iela (T veida krustojums)
- Ausekļa iela (T veida krustojums)
- Meža iela (T veida krustojums)
- Vienības iela (apļveida krustojums)
- Draudzības aleja (apļveida krustojums)
- Zemgales iela (apļveida krustojums)
- Andreja Pormaļa iela (apļveida krustojums)
- Dambja iela
- Mārtiņa Lutera iela (T veida krustojums)
- Pasta iela
- Viestura iela
- Vecpilsētas laukums
- Ostas iela (T veida krustojums)
- Salaskroga iela (T veida krustojums)
- Katoļu iela (T veida krustojums)
- Akmeņu iela (T veida krustojums)
- Klostera iela (T veida krustojums)
- Jēkaba iela (T veida krustojums)
- Strūgu iela (T veida krustojums)
- Plostu iela (T veida krustojums)
- Zaļā iela
- Vilhelma Strūves iela (T veida krustojums)
- Oskara Kalpaka laukums
- Rūdolfa Blaumaņa iela
- Zvanītāju iela (T veida krustojums)
- Lauku iela (T veida krustojums)
- Bauskas iela (T veida krustojums)
- Linarda Laicena iela (T veida krustojums)
- Gulbju iela (T veida krustojums)
- Robežu iela (T veida krustojums)
- Pelītes iela
- Tulpju iela (T veida krustojums)
- Celtnieku iela (T veida krustojums)
- Stadiona iela (T veida krustojums)
- Kārklu iela (T veida krustojums)
- Dolomīta iela (apļveida krustojums)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 27. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Jēkabpils Vecpilsētas laukums». laukums.jekabpils.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. martā. Skatīts: 2011. gada 27. martā.
- ↑ http://www.jekabpils.lv/JKP/largefiles/jvestis/jekabpilsVestis_nr7.pdf[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jēkabpils pilsētas karte Arhivēts 2011. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Jēkabpils vecpilsētas laukums Arhivēts 2011. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.