Vēnas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vēnu vārstuļi novērš asiņu plūšanu atpakaļ

Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi. Vēnas veidojas saplūstot vēnulām, kas savukārt veidojas saplūstot kapilāriem. Asiņu spiediens vēnās nav liels, tāpēc vēnu sieniņas ir daudz plānākas un mīkstākas par artēriju sieniņām. Rezultātā vēnu sieniņas var paplašināties, tajās uzkrājas asinis. Asins plūsmu vēnās veicina muskuļu darbs: muskuļi saraujoties spiež uz vēnu elastīgo sienu un dzen asinis sirds virzienā. Muskuļiem atslābstot, asinis nevar noplūst lejup - to kavē vēnu sienās esošie kabatveida vārstuļi, kuru brīvās malas vērstas virzienā uz sirdi. Tie gādā, lai asinis plūstu tikai augšupejošā virzienā. Ja vēnu vārstulis nefunkcionē, augšupejošās asinis sāk plūst uz leju, krājas un stiepj vēnu sieniņas.

Vēnu veidi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vārtu vēnas
  • Dziļas vēnas
  • Virspusējās vēnas
  • Plaušu vēnas
  • Sistēmiskās vēnas

Plaušu vēnas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pa plaušu vēnām, atšķirībā no citām vēnām, plūst arteriālās asinis, kuras atgriežas no plaušām uz kreiso sirds priekškambari.

Sistēmiskās vēnas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pa sistēmiskajām vēnām plūst venozās asinis, kuras atgriežas, galvenokārt, no ķermeņa un ieplūst labaja sirds priekškambarī.

Lielas sistēmiskās vēnas ir augšējā dobā vēna, kurā plūst ar oglekļa dioksīdu bagātas asinis, šī vēna ievada asinis labajā sirds priekškambarī un apakšējā dobā vēna, kura savāc skābekli mazsaturošas asinis no ķermeņa lejasdaļas.

Nozīmīgākās vēnas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jūga vēnas
  • Plaušu vēnas
  • Vārtu vēna
  • Augšējā dobā vēna
  • Apakšējā dobā vēna