Dens Sjaopins

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Deng Xiaoping

Dens Sjaopins (ķīniešu: 鄧小平, Dèng Xiǎopíng; dzimis 1904. gada 22. augustā, miris 1997. gada 19. februārī) bija Ķīnas Tautas republikas politiķis un reformators, vēlāk - komunistiskās partijas vadītajs.

Bērnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1904. gada 22. augustā Guaņjanas apriņķī Sičuanas provincē. Viņš cēlies no bagātas ģimenes, taču jau jaunībā sarāva visas saites ar savām aprindām. Sešpadsmit gadu vecumā viņš aizbrauca uz Franciju, kur strādāja un mācījās. 1922. gadā Dens iestājās komjaunatnē un divdesmit gadu vecumā — Ķīnas komunistiskajā partijā.

Sākotnējā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sjaopina statuja Ķīnā

1926. gadā Dens Sjaopins ieradās PSRS, lai turpinātu mācības. Sākumā viņš bija Austrumu darbaļaužu komunistiskās universitātes students, pēc tam pārgāja mācīties uz Suņa Jatsena Ķīnas darbaļaužu universitāti. 1927. gada pavasarī viņš atgriezās Ķīnā un iesaistījās partijas darbā, pildot dažādus uzdevumus. 1929. un 1930. gadā viņš bija viens no sacelšanās vadītājiem Bpaisekā un Lunčžovā, pēc tam tika nosūtīts uz Ķīnas sarkano armiju.

Vairāk nekā 20 gadus Dens Sjaopins nostiprināja ķīniešu kareivju revolucionāro garu un piedalījās arī karadarbībā. Karā ar Japānu viņš bija politiskais komisārs kādā no 8. armijas divīzijām un vadīja kaujas operācijas. 1945. gadā Denu Sjaopinu iecēla par Ķīnas tautas atbrīvošanas armijas 2. armijas komisāru. Tajā laikā viņš jau ieņēma augstu posteni partijā, kļuva par tās Centrālkomitejas locekli un aktīvi piedalījās 1949. gada revolūcijas sagatavošanā.

Kultūras revolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad sākās kultūras revolūcija, Denu Sjaopinu atbrīvoja no visiem amatiem un nosūtīja uz traktoru rūpnīcu. 1973. gadā ar Čžou Eņlaja gādību viņu reabilitēja un atkal iecēla vadošā amatā partijā. Pēc Čžou Eņlaja nāves viņu atkal atbrīvoja no visiem amatiem, un atjaunoja tikai 1977. gadā pēc Mao Dzeduna nāves un "četru grupas" sagrāves.

Pēc diviem gadiem Dens Sjaopins kļuva par visietekmīgāko politisko darbinieku Ķīnā. Viņš izmantoja savu autoritāti, lai sāktu ekonomiskas reformas un paaugstinātu tautas dzīves līmeni. 1978. gada decembrī Ķīnas kompartijas centrālkomitejas trešajā plēnumā pēc viņa iniciatīvas tika nosprausts kurss uz ekonomiskām reformām un sociālisma celtniecību "Ķīnas variantā". No tā laika sākās lauksaimniecības un rūpniecības uzplaukums, fabrikās sāka ražot tautas patēriņa preces, apģērbu, šujmašīnas, divriteņus un televizorus. Dens Sjaopins atbalstīja privātuzņēmēju darbību un atcēla līdz tam valdījušo stingro cenzūru televīzijā un radio. Viņš piedāvāja partijas biedriem izteikt nosodījumu kultūras revolūcijai un Mao Dzeduna kļūdām. Astoņdesmito gadu sākumā viņš izvirzīja ideju par Ķīnas un Taivānas mierīgu apvienošanu pēc principa "viena valsts — divas iekārtas". Reformas Ķīnā pilnīgi mainīja cilvēku dzīvi — izveidojās brīvās ekonomiskās zonas, kļuva ciešākas ekonomiskās saites ar citām valstīm.

Aiziešana no posteņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izlēmis, ka viņš savu darbu ir paveicis, Dens Sjaopins 1987. gadā 84 gadu vecumā izstājās no Komunistiskās partijas centrālkomitejas sastāva, bet 1989. gada novembrī atkāpās no komunistiskās partijas CK centrālās kara padomes priekšēdētāja amata, kurā bija atradies no 1981. gada jūnija, taču viņa ietekme uz Ķīnas politiku nemazinājās. Līdz pat viņa nāvei Denu Sjaopinu uzskatīja par vienu no nozīmīgākajām personībām Ķīnas Tautas Republikā.