Lehs Valensa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lehs Valensa
Lech Wałęsa
Lech Walesa - 2009.jpg
Polijas prezidents
Amatā
1990. gada 22. decembris — 1995. gada 22. decembris
Premjerministrs Tadeušs Mazoveckis
Jans Beleckis
Jans Olševskis
Valdemars Pavlaks
Hanna Suhocka
Juzefs Oleksijs
Priekštecis Vojcehs Jaruzeļskis
Pēctecis Aleksandrs Kvasņevskis

Dzimšanas dati 1943. gada 29. septembrī (70 gadi)
Popovo (Popowo), Trešais reihs, (tagad Lipno apriņķī, Karogs: Polija Polija)
Tautība polis
Politiskā partija Solidaritāte
Dzīvesbiedrs(-e) Danuta Valensa
Profesija elektriķis
Reliģija katolis

Lehs Valensa (poļu: Lech Wałęsa; dzimis 1943. gada 29. septembrī) ir poļu elektriķis, strādnieku kustības aktīvists un politiķis, Polijas prezidents no 1990. līdz 1995. gadam. 1980. gadā bija viens no Polijas neatkarīgās arodbiedrības "Solidaritāte" dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs. 1983. gada Nobela miera prēmijas laureāts.[1]

Dzimis galdnieka ģimenē. 1966. vai 1967. gadā pēc dienesta armijā sāka strādāt Gdaņskā par elektriķi kuģu būvētavā. 1969. gadā apprecējās, Valensas ģimenē no 1970. līdz 1985. gadam piedzima astoņi bērni.

Strādādams kuģu būvētavā, Valensa iesaistījās strādnieku kustībā un kļuva par tās līderi. 1976. gadā viņš tika atlaists, kā arī vairākkārt arestēts. 1980. gada augustā viņš bija viens no aktīvistiem, kurš ar valdību panāca t. s. Gdaņskas vienošanos, kura atļāva streikojošajiem strādniekiem dibināt neatkarīgas arodbiedrības. 1980. gada septembrī tika nodibināta arodbiedrība "Solidaritāte", un Lehs Valensa kļuva par tās vadītāju.

1981. gada 13. decembrī Vojcehs Jaruzeļskis pasludināja Polijā karastāvokli, Lehs Valensa tika arestēts un noturēts apcietinājumā līdz 1982. gada 14. novembrim. 1982. gada 8. oktobrī "Solidaritāte" tika aizliegta. 1983. gadā Valensa saņēma Nobela miera prēmiju. Ceremonijā piedalījās Valensas sieva, jo pats Valensa baidījās, ka netiks ielaists atpakaļ valstī. Valensa turpināja sabiedrisku darbību, 1986. gadā "Solidaritātes" darbiniekiem tika piemērota amnestija. 1988. gadā Polijā sākās jauns streiku vilnis un komunistiskās varas iestādes piekrita t.s. Apaļā galda sarunām ar opozīciju, kuras notika no 1989. gada 6. februāra līdz 4. aprīlim. Valensa bija viens no opozīcijas pārstāvjiem Apaļajā galdā. Sarunu rezultātā izdevās vienoties par pusbrīvu vēlēšanu rīkošanu valstī 1989. gada jūnijā. Vēlēšanu rezultātā atjaunotā "Solidaritāte" ieguva 99% balsu Senātā un visu atvēlēto kvotu (35%) Sejmā. 1989. gada augustā par Polijas premjeru kļuva Tadeušs Mazoveckis - pirmais nekomunistiskais premjers Austrumu blokā pēc Otrā pasaules kara.

1990. gadā Lehs Valensa tika ievēlēts atjaunotajā Polijas prezidenta amatā. Viņš vadīja Polijas pāreju no sociālisma uz kapitālismu, pamazām zaudēdams vēlētāju atbalstu. 1995. gadā Lehs Valensa prezidents vēlēšanās zaudēja kreiso (bijušo komunistu) kandidātam Aleksandram Kvasņevskim, un viņa politiskā loma krasi mazinājās. Tomēr viņš vēl aizvien ir starptautiski pazīstams un uzstājās ar lekcijām pasaulē.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Peace Prize 1983. Nobel Foundation.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vojcehs Jaruzeļskis
Polijas prezidents
1990. gada 22. decembris - 1995. gada 22. decembris
Pēctecis:
Aleksandrs Kvasņevskis
Apbalvojumi un sasniegumi
Priekštecis:
Alva Mirdāla, Alfonso Garsija Robless
Nobela Miera prēmija
1983. gads
Pēctecis:
Dezmonds Tutu