Dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga

Vikipēdijas lapa
Dzelzceļš Liepāja-Alsunga-Kuldīga (1935).
Vilcienu saraksts līnijā Liepāja—Kuldīga 1940. gada vasarā[1]

Dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga bija šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnija, kas savienoja Liepāju un Kuldīgu. Kad Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Vācijas karaspēka grupu "Ziemeļi" 1944. gada rudenī ielenca Kurzemes cietoksnī, līdz 1944. gada decembrim posmu Liepāja—Alsunga pārbūvēja uz normālplatumu (1435 mm) un pagarināja, izveidojot jaunu dzelzceļa līniju Liepāja—Ventspils.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1912.—1913. gadā no Liepājas līdz Ziemupei uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju, lai vestu akmeņus uz Liepājas ostu. Pirmā pasaules kara laikā Vācijas armija uzbūvēja šaursliežu (600 mm) dzelzceļu starp Pāvilostu un Alsungu. 1928. gada 6. jūnijā Saeima pieņēma likumu, kas noteica savienot šīs dzelzceļa līnijas, izveidojot 600 mm līniju Liepāja—Ziemupe—Pāvilosta—Alsunga (Alšvanga), bet vēlāk tika izlemts, ka dzelzceļa maršruts pa mazapdzīvoto piekrasti būtu neizdevīgs, tādēļ 1929. gadā līniju uz Alsungu nolēma būvēt caur Vērgali 750 mm platumā. 1932. gada 14. augustā līnija tika pabeigta, turklāt tā neveda caur Pāvilostu, jo tas būtu pārāk liels līkums — Pāvilostu ar jauno līniju savienoja 3 km garš atzarojums no Kursas stacijas. 1933. gadā līniju nolēma pagarināt līdz Kuldīgai un 1935. gada 1. septembrī iecirknis Alsunga—Kuldīga tika nodots vispārīgai lietošanai.

1939. gadā sāka būvēt iecirkni Kuldīga—Tukums, kurā paspēja uzbūvēt tikai apmēram 8 km no Tukuma II stacijas Kuldīgas virzienā, jo sākās Otrais pasaules karš. Savukārt posms Alsunga—Kuldīga saglabājās kā šaursliežu līnija, pa kuru līdz pat 1963. gadam kursēja pasažieru vilciens (turklāt šajā iecirknī bija paredzēti divi pāri preču-pasažieru vilcienu diennaktī, atšķirībā no platsliežu Liepājas—Ventspils līnijas ar vienu pāri diennaktī). Kravas satiksmi šeit nodrošināja līdz 1974. gadam Kuldīgas kokapstrādes rūpnīcas "Vulkāns" vajadzībām, pēc tam posmu demontēja kritiskā tehniskā stāvokļa dēļ. Atzarojumu Kursa—Pāvilosta nojauca drīz pēc Otrā pasaules kara.

Iecirknis Liepāja—Alsunga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Posms Liepāja—Alsunga bija 69 km garš, tajā atradās 11 stacijas. Dzelzceļa posms gāja cauri mežiem, nedaudz gar Grīņu rezervāta labo malu ZR, Z un ZA virzienā. Kādreiz no šī posma pie Kursas stacijas atzarojās dzelzceļa posms līdz Pāvilostas centram ostas vajadzībām.

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Liepāja (Liepāja) — uzbūvēta 1871. gadā Liepājas - Kaišadores līnijai;
  • Tosmāre — izveidota līdz ar dzelzceļa izbūvi, pēc kara pieturas punkts likvidēts;
  • Kapsēde (Medzes pag., Dienvidkurzemes novads) — pieturas punkts;
  • Māteri (Medzes pag., Dienvidkurzemes novads) — pieturas punkts;
  • Medze (Medzes pag., Dienvidkurzemes novads)— pieturas punkts (vilcieni pieturēja līdz pat līnijas slēgšanai)
  • Ploce (Vērgales pag., Dienvidkurzemes novads);
  • Vērgale (Vērgales pag., Dienvidkurzemes novads);
  • Mežaine (Sakas pag., Dienvidkurzemes novads) — pieturas punkts;
  • Kārpa — pēc kara pieturas punkts nav izmantots;
  • Saka (Sakas pag., Dienvidkurzemes novads);
  • Kursa (Pāvilosta);
  • Upenieki (Sakas pag., Dienvidkurzemes novads) — pieturas punkts;
  • Rīva (Sakas pag., Dienvidkurzemes novads);
  • Stirna (Alsungas pag., Kuldīgas novads) — pieturas punkts.

Atzarojums Kursa—Pāvilosta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāvilostas staciju atvēra 1932. gadā. Pēc Otrā pasaules kara šo atzaru nojauca.

Iecirknis Alsunga—Kuldīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā vilciena pienākšana Kuldīgā 1935. gada 1. septembrī.
Kuldīgas stacija (1937).

Posms Alsunga—Kuldīga bija 29 km garš, tajā atradās 6 stacijas un pieturas punkti. 1936./1937. budžeta gadā uzbūvēja apjomīgu dzelzceļa stacijas ēku Kuldīgā. 1963. gadā starp Alsungu un Kuldīgu pārtrauca pasažieru pārvadājumus, bet līniju pilnībā slēdza 1974. gadā. Dzelzceļa stacijas ēka pēc likvidācijas kalpoja autoostas vajadzībām.[3]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alsunga-Ziemeļu (Alsungas pagasts, Kuldīgas novads);
  • Almale — pieturas punkts;
  • Ēdole — stacija ar pagaidu ēku, atvērta 1935. gadā;
  • Īvande — pieturas punkts;
  • Padure — pieturas punkts;
  • Kuldīga — 1937. gadā celtā stacija līdz 2010. gadam kalpoja kā autoosta.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 19. maija. Rīga: LETA.
  2. «Лиепая - Кулдига». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-10. Skatīts: 2014-11-27. (krieviski)
  3. zudusilatvija.lv

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 166. - 173. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]