Ehiūri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ehiūri
Urechis caupo
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips Ehiūri (Echiura)
Iedalījums

Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips. Tas apvieno nelielu jūras tārpu grupu, kas agrāk tika uzskatīta par posmtārpu tipa klasi.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermenis mīksts, nesegmentēts, līdzīgs cīsiņam. Garums no 3 līdz 25 centimetri. Ehiūriem ir garš neievelkams snuķītis, kurš ir klāts ar sariņiem, ar kuriem mutei tiek pievadītas barības daļiņas. Dzīvnieki spēj nomest snuķīti vai tā daļu, kura pēc paris nedēļām atkal ataug. Mute izvietota ventrālajā pusē pie snuķīša pamatnes. Aiz mutes ir divi vēdera sariņi, kas tiek izmantoti alu rakšanai. Ķermeņa aizmugurējais gals apjozts ar 1—2 sariņu gredzeniem, ar kuru palīdzību ehiūrs tīra savu patvēruma vietu. Ķermeņa sariņi tuvina ehiūrus posmtārpiem. Uz ķermeņa ādas ir dziedzeri, kuri izdala gļotas. Apjomīgā celomā ir izvietota cauruļveida zarna, kas nobeidzas ar tūpli. Pāra izvadorgāni ir metanefrīdiji un anālie maisi, kas nosēti ar skropstu piltuvēm — nefrostomiem. Anālie maisi ir raksturīgi ehiūru orgāni, tie veic elpošanas un izvadfunkcijas. Asinsrites sistēma ir vāji attīstīta; asinis — bezkrāsainas un satur amebocītus. Celomiskais šķidrums satur eritrocītus un leikocītus. Pieaugušajiem īpatņiem tajā ir arī dzimumšūnas. Celomiskais šķidrums pilda elpošanas, barošanās un izvadfunkcijas. Ehiūriem ir vēdera nervu stobrs, bet nav ne gangliju, ne arī specializētu maņu orgānu. Nervu sistēma sastāv no pierīkles nervu gredzena un vēdera stobra bez gangliju paplašinājumiem.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ehiūri ir divdzimumu organismi (Bonellia ģints pārstāvjiem dzīvnieku starpā ir visizteiktākais dzimumu dimorfisms). Apaugļošanās parasti ārēja. No oliņas izšķiļas kāpurstrohofora.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ehiūri ir jūras organismi, kas pārsvarā dzīvo lielos dziļumos. Tie apmetas aizsargātās vietās; lielākā daļa ierokas smiltīs vai dūņās, kur dzīvo U-veida aliņās. Tāpat tie apdzīvo klinšu spraugas, tukšus gliemežvākus, jūras ežu čaulas u.c. patvēruma vietas. Barojas, ar snuķīti filtrējot detrītu. Urechidae dzimtas pārstāvji uztver baktērijas un barības daļiņas ar ķermeņa izdalīto gļotu palīdzību. Gļotas veido tīklveida caurulīti, kas aizpilda tārpa aliņu; ehiūrs peristaltiski savelkot ķermeni dzen caur to ūdeni. Pēc tam gļotu caurulīte tiek apēsta. Tika noskaidrots, ka caurulītes sieta poru izmēri ir 36—40 angstrēmi, jo tās laiž cauri albumīna molekulas, bet aiztur globulīna molekulas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmas ap 150 ehiūru sugas. Vairākas morfoloģiskas pazīmes tos tuvina posmtārpiem, tajā pat laikā embriju agrīnās attīstības īpatnības tos tuvina moluskiem. Ehiūru fosilās atliekas nav daudz atrastas; pats agrākais fosilais materiāls attiecas uz karbonu. Tomēr U-veida aliņas, kas ir līdzīgas ehiūru slēptuvēm, ir zināmas jau no kembrija.

  • tips: Ehiūri (Echiura)
  • klase: Echiuroidea