Karbons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karbons
359.2 – 299 miljoni gadu
C
Blakey 300moll.jpg
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 32.5 % apjoma
(163% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 800 ppm
(3 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 14 °C
(0 °C virs mūsdienu līmeņa)
Jūras līmenis (virs mūsdienu) 80—120 m[1]

Karbons ir piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma). Tas nomainīja devonu, savukārt pašu karbonu nomainīja perma periods.

Karbonu izdalīja 1822. gadā angļi Viljams Konibīrs (William Conybeare) un Viljams Filipss (William Phillips). Periodu parasti iedala divās epohās: agrajā karbonā un vēlajā karbonā. Karbona perioda nosaukums cēlies no akmeņogļu nosaukuma, jo karbonā notika pastiprināta akmeņogļu veidošanās. Tādēļ šo periodu sauc arī par akmeņogļu periodu.

Karbona perioda laikā vairākas reizes notika jūru regresija, kā arī vulkāniska darbība. Latvijā karbona nogulumi izplatīti vienīgi valsts dienvidrietumu daļā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Haq, B. U. (2008). "A Chronology of Paleozoic Sea-Level Changes". Science 322 (5898): 64–68. doi:10.1126/science.1161648. PMID 18832639. Bibcode2008Sci...322...64H.