Eiropas kāmis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eiropas kāmis
Cricetus cricetus (Leske, 1779)
Eiropas kāmis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Grauzēji (Rodentia)
Virsdzimta Peļu virsdzimta (Muroidea)
Dzimta Kāmju dzimta (Cricetidae)
Apakšdzimta Kāmju apakšdzimta (Cricetinae)
Ģints Eiropas kāmji (Cricetus)
Suga Eiropas kāmis (Cricetus cricetus)
Izplatība
Répartition hamster d'europe.png

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs. Tā ir Eiropas kāmju ģints (Cricetus) vienīgā suga.[1] Sākotnēji šis kāmis bija izplatīts tikai Austrumeiropā un Rietumāzijā, taču tagad tas apdzīvo lielāku teritoriju: rietumos līdz pat Beļģijai un austrumos līdz Altaja kalniem un Jeņisejai.[2] Eiropas kāmis, atšķirībā no sava radinieka zeltainā kāmja, kas kļuvis par iemīļotu mājdzīvnieku, dzīvo savvaļā. Eiropas kāmis ir arī viena no vislabāk izpētītajām dzīvnieku sugām (pirmā zinātniskā atsauce publicēta jau 1774. gadā).

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas kāmim ir melns vēders un krūtis, un baltas ķepas

Eiropas kāmis ir lielākais no visiem kāmjiem.[3] Tā ķermeņa garums ir 20 - 35 cm, astes garums 4 - 6 cm, svars 220 - 460 g.[4] Eiropas kāmja kažoka matojums uz muguras ir gaiši brūns, ar baltiem laukumiem uz sāniem un pleciem, bet uz vēdera un krūtīm tas ir melns. Balti ir arī kāmja vaigi, pazode un ķepas. Kā visiem kāmjiem tam ir iespaidīgi vaigu maisiņi, kuros noglabāt un transportēt barību. Uztraukusies māte maisos var noglabāt arī mazuļus, kur tie, pārāk ilgi uzturoties, var nosmakt.[5]

Dzīvesveids[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas kāmis ir aktīvs nakts laikā un krēslā. Tas ir vientuļnieks un vislabprātāk apdzīvo sausas, smilšainas augsnes, kur var bez grūtībām izrakt pazemes ejas, tomēr tas ir sastopams arī zāļainās teritorijās un dažāda tipa tīrumos. Eiropas kāmis ir izplatīts arī pakalnos līdz 500 metriem virs jūras līmeņa. Eiropas kāmis rok sarežģītu eju tīklu. Tā galvenā telpa var būt samērā liela, bet tās lielums atkarīgs no iemītnieka vecuma un sezonas.[6] Alu labirints parasti atrodas apmēram 50 cm zem zemes, bet ziemošanas ala var būt pat 2 metru dziļumā. Turpat blakus atrodas paliela pārtikas noliktava, kurā noglabāti apmēram 90 kg barības.[6] Dažos apgabalos, kur ir īpaši laba zeme un daudz barības, nelielā teritorijā var būt vairāku kāmju alas. Pirms ziemas kāmis patveras alā, kas izklāta ar sausu zāli, ieejas tiek rūpīgi aiztaisītas ar zemi. Kaut arī ziemā gulēšanas laikā kāmja ķermeņa temperatūra pazeminās līdz 4 °C, ik pēc 5 - 7 dienām tas pamostas un apēd daļu krājumu, kas savākti rudenī.[6] Ziemas guļā tas dodas no oktobra līdz martam.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas kāmis barojas ar dažādām sēklām, pākšaugiem, kartupeļiem, saknēm, augu zaļo masu, kukaiņiem un vardēm.[6] Vasarā tas savāc barību, lai veidotu uzkrājumus ziemai. Tā tiek transportēta vaigu maisiņos, vienā reizē Eiropas kāmis var pārnest līdz 65 g barības.[7]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumbriedumu Eiropas kāmis sasniedz 43 dienu vecumā. Pārošanās notiek laikā no aprīļa līdz augustam. Sezonas laikā parasti ir 2 metieni.[6] Grūsnības periods ilgst 18 - 20 dienas, parasti piedzimst 4 - 12 mazuļi.[6] Māte par tiem rūpējas līdz mazuļi sasniedz 3 nedēļu vecumu.[7]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]