Pākšaugi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pākšaugi ir tauriņziežu dzimtas augi, kuru auglis ir pāksts, kas veidojas no vienas augļlapas un kur sēklas atrodas vienā telpā[1], un kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.[2] Pākšaugi pieder pie sauso daudzsēklu augļu iedalījuma.[1] No uzturā lietojamiem pākšaugiem vērtīgākie ir zirņi, lauku pupas, pupiņas.[2] Pākšaugi satur daudz vērtīgu uzturvielu:

  • šķiedrvielas, kas veicina sulu izdalīšanos, saista un izvada no organisma lieko holesterīnu un taukus, palēnina ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās ātrumu, kam ir liela nozīme cukura diabēta, sirds infarkta profilaksē un cīņā pret aptaukošanos;[3]
  • pektīnvielas, kam piemīt izteiktas pretiekaisuma īpašības un spēja piesaistīt kaitīgos metālus un radioaktīvo piesārņojumu, ko cilvēki parasti uzņem ar gaisu, ūdeni un produktiem. Pektīnvielas kā sūklis uzsūc sliktās vielas un kopā ar citām kaitīgām atkritumvielām izvada no organisma.[3]

Pākšaugos esošo daudzo šķiedrvielu dēļ tie ir grūti sagremojami, un tajos esošās uzturvielas organismā tiek asimilētas tikai daļēji,[2] toties organisms labāk izmanto pākšaugu ogļhidrātus un nepiesātinātās taukskābes.[3] Pākšaugu sagremošanu atvieglo pienskābi saturošu uzturlīdzekļu piedevas, piemēram, raudzēts piens, garšaugi, dārzeņi.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Sausiņa, L. (2008). Nāc! Bioloģija vidusskolai 1.daļa: Organismu daudzveidība un evolūcija. Rīga: Zvaigzne ABC. 102.lpp ISBN 978-9984-40-685-5
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 http://www.neslimo.lv/pme/?name=paksaugi
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 http://www.diena.lv/dzivesstils/veseliba/atsakoties-no-galas-jaed-paksaugi-718988