Entoprokti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Entoprokti
Barentsa discreta
Barentsa discreta
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
Tips Entoprokti (Entoprocta)
Iedalījums

Entoprokti (Entoprocta) (no grieķu ἐντός — iekš, πρωκτός — anālā atvere) ir ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma. Iepriekš entoprokti tika uzskatīti par sūneņu tipa apakšklasi. No tiem entoprokti atšķiras ar anālās atveres izvietojumu attiecībā pret lofoforu.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīki 1 līdz 5 mm lieli dzīvnieki. Ķermenis sastāv no bļodiņas, kurā ir izvietoti visi dzīvnieka orgāni, un elastīga kātiņa, ar kuru organisms piestiprinās pie substrāta. Koloniālajām formām tas stiprinās pie ložņājoša kolonijas stobra - stolona. Bļodiņu pa perimetru iekļauj taustekļu vainags. Entoproktu raksturīgākā īpašība, ar kuru tie atšķiras no sūneņiem ir tā, ka to mutes un anālo atveri gredzenveidīgi uz ieapaļa izauguma (lofofora) iekļauj 6-36 taustekļi. Ar gļotainām skropstiņām klātie taustekļi pievada mutei ūdens plūsmu ar barības daļiņām. Ķermeņa dobuma nav; pseidocels aizpildīts ar galertveida šūnu masu. Ķermenis nav segmentēts. Asinsrites un elpošanas sistēmu nav. Gāzu apmaiņa notiek caur ķermeņa virsmu. Gremošanas trakts ir pakavveidīgs. Izvadorgānu funkcijas veic protonefrīdiji. Nervu sistēma sastāv no ganglija, kas izvietots pie zarnas izliekuma, un no ta atejošiem nerviem.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā entoproktu daļa ir hermafrodīti, tomēr atšķirībā no citiem hermafrodītu dzīvniekiem, tie secīgi no viena dzimuma pāriet otrā. Vairošanās parasti notiek dzimumceļā. Tēviņi izlaiž ūdenī spermu, bet mātītēm padziļinājumā starp taustekļiem ir perējamā kamera, kur olas apaugļojas un attīstās līdz trohoforai līdzīga kāpura stadijai. Attīstība notiek ar metamorfozi. Bez dzimumvairošanās entoproktiem var būt arī bezdzimuma vairošanās pumpurojoties. Šāda vairošanās ir raksturīga koloniālajiem entoproktiem, kuru kolonija izveidojas no viena īpatņa pumpurošanās rezultātā.

Dzīvesveids[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā entoproktu daļa dzīvo jūrā kā vienpatņi, vai arī kolonijās, ar kātiņu piestiprinoties pie cieta substrāta - gliemežvākiem, aļģēm, tārpiem u.c. Urnatella ģints pārstāvji dzīvo saldūdeņos. Urnatella gracilis ir diezgan izplatīti Eiropā un Ziemeļamerikā. Loxasomella ģints pārstāvji dzīvo jūras posmtārpu caurulītēs, un ir kustīgi arī pieaugušā stadijā. Entoprokti pārtiek no detrīta un mikroskopiskām aļģēm. Savukārt, paši kalpo par barību sīkiem vēzīšiem un moluskiem. Dzīvo parasti piekrastes zonā, kas ir bagāta ar aļģēm, taču atsevišķas grupas nolaižas līdz 300 m dziļumam.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmas ap 150 entoproktu sugas no 4 dzimtām. Fosilā veidā šie organismi nav atrasti.

  • tips: Entoprokti (Entoprocta)
  • kārta: Loxosomatida
  • ģints: Loxokalypus
  • ģints: Loxosoma
  • ģints: Loxosomella
  • ģints: Loxomitra
  • ģints: Loxosomespilon
  • ģints: Loxocore
  • kārta: Pedicellinida
  • ģints: Pedicellina
  • ģints: Pedicellina
  • ģints: Myosoma
  • ģints: Chitaspis
  • ģints: Loxosomatoides
  • kārta: Urnatellida
  • ģints: Barentsia
  • ģints: Urnatella
  • ģints: Pedicellinopsis
  • ģints: Pseudopedicellina
  • ģints: Coriella