Esperanto

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Esperanto  
Esperanto karogs:
Esperanto
Izveidojuši: Ludviks Zāmenhofs  1887.g. 
Pielietojums: Starptautiska palīgvaloda
Runātāju skaits: Dzimtā valoda: 200 līdz 2000;[1]
Tekoši runā: 100 000 līdz 2 milj.[nepieciešama atsauce]
Kategorija (lietojums): Mākslīga valoda
 Starptautiska palīgvaloda
  Esperanto 
Kategorija (avoti): Vārdu krājums no romāņu un ģermāņu valodām; fonoloģija no slāvu valodām 
Regulators: Akademio de Esperanto
Valodas kodi
ISO 639-1: eo
ISO 639-2: epo
ISO 639-3: epo

Esperanto (Esperanto) ir visplašāk izmantotā mākslīgā valoda pasaulē.[2] 1872. gadā ārsts Ludviks Zāmenhofs sāka darbu pie esperanto valodas izveides. 1887. gadā viņš ar pseidonīmu Doktoro Esperanto (tulkojumā: "Doktors Cerētājs")[3] pirmo reizi publicēja valodas pamatus, kas bija apkopoti darbā Unua Libro (pirmā esperanto mācību grāmata). Zāmenhofa mērķis bija izveidot viegli saprotamu valodu kā universālu otro valodu, kas sekmētu mieru un saprašanos starp tautām. Teorētiski tās mērķis ir aizsargāt arī minoritāšu valodas, kuras būtu lemtas izzušanai spēcīgāku tautu valodu dēļ.

Esperanto plaši izplatīta ir Centrāleiropā, Austrumeiropā, Austrumāzijā, īpaši Ķīnā, dažos Dienvidamerikas reģionos un Dienvidrietumāzijā.[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā esperanto grāmata.

Esperanto 1870. gadu beigās un 1880. gadu sākumā izveidoja Dr. Ludviks Zāmenhofs. Pēc gadiem desmit, kurus Zāmenhofs pavadīja tulkojot šajā valodā literatūru, kā arī rakstot tajā oriģinālu prozu un dzeju, pirmā esperanto gramatikas mācību grāmata ("Unua Libro") tika publicēta Varšavā 1887. gada jūlijā.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (angliski) Ethnologue report for language code:epo
  2. (angliski) Byram, Michael (2001). Routledge Encyclopedia of Language Teaching and Learning. Routledge. 464. lpp. ISBN 0-4153-3286-9.
  3. (latviski) Mākslīgās valodas un esperanto. liis.lv. Atjaunināts: 2010-07-09.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaunvalks E. Esperanto: Starptautiskās valodas kurss — Rīga: Zvaigzne, 1985

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]