Esperanto
| Esperanto | ||
|---|---|---|
| Esperanto karogs: |
 |
|
| Izveidojuši: | Ludviks Zāmenhofs | 1887.g. |
| Pielietojums: | Starptautiska palīgvaloda | |
| Runātāju skaits: | Dzimtā valoda: 200 līdz 2000;[1] Tekoši runā: 100 000 līdz 2 milj.[nepieciešama atsauce] |
|
| Kategorija (lietojums): | Mākslīga valoda Starptautiska palīgvaloda Esperanto |
|
| Kategorija (avoti): | Vārdu krājums no romāņu un ģermāņu valodām; fonoloģija no slāvu valodām | |
| Regulators: | Akademio de Esperanto | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | eo | |
| ISO 639-2: | epo | |
| ISO 639-3: | epo | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Esperanto (Esperanto) ir visplašāk izmantotā mākslīgā valoda pasaulē.[2] 1872. gadā ārsts Ludviks Zāmenhofs sāka darbu pie esperanto valodas izveides. 1887. gadā viņš ar pseidonīmu Doktoro Esperanto (tulkojumā: "Doktors Cerētājs")[3] pirmo reizi publicēja valodas pamatus, kas bija apkopoti darbā Unua Libro (pirmā esperanto mācību grāmata). Zāmenhofa mērķis bija izveidot viegli saprotamu valodu kā universālu otro valodu, kas sekmētu mieru un saprašanos starp tautām. Teorētiski tās mērķis ir aizsargāt arī minoritāšu valodas, kuras būtu lemtas izzušanai spēcīgāku tautu valodu dēļ.
Esperanto plaši izplatīta ir Centrāleiropā, Austrumeiropā, Austrumāzijā, īpaši Ķīnā, dažos Dienvidamerikas reģionos un Dienvidrietumāzijā.[1]
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Esperanto 1870. gadu beigās un 1880. gadu sākumā izveidoja Dr. Ludviks Zāmenhofs. Pēc gadiem desmit, kurus Zāmenhofs pavadīja tulkojot šajā valodā literatūru, kā arī rakstot tajā oriģinālu prozu un dzeju, pirmā esperanto gramatikas mācību grāmata ("Unua Libro") tika publicēta Varšavā 1887. gada jūlijā.
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 (angliski) Ethnologue report for language code:epo
- ↑ (angliski) Byram, Michael (2001), Routledge Encyclopedia of Language Teaching and Learning, Routledge, 464. lpp., ISBN 0-4153-3286-9
- ↑ (latviski) Mākslīgās valodas un esperanto. liis.lv. Atjaunināts: 2010-07-09.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Jaunvalks E. Esperanto: Starptautiskās valodas kurss — Rīga: Zvaigzne, 1985
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- (latviski) Valodas apraksts
- (latviski) Esperanto kurss
- (krieviski) Борис Колкер. Учебник языка эсперанто. Основной курс
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
