Esperanto
Vikipēdijas raksts
| Esperanto | ||
|---|---|---|
| Esperanto karogs: |
 |
|
| Izveidojuši: | L. L. Zāmenhofs | 1887.g. |
| Pielietojums: | Starptautiska palīgvaloda | |
| Runātāju skaits: | Dzimtā valoda: 200 līdz 2000;[1] Tekoši runā: 100 000 līdz 2 milj. |
|
| Kategorija (lietojums): | Mākslīga valoda Starptautiska palīgvaloda Esperanto |
|
| Kategorija (avoti): | Vārdu krājums no romāņu un ģermāņu valodām; fonoloģija no slāvu valodām | |
| Regulators: | Akademio de Esperanto | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | eo | |
| ISO 639-2: | epo | |
| ISO 639-3: | epo | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Esperanto ir visplašāk izmantotā mākslīgi izveidotā valoda pasaulē. Šādu nosaukumu tā ir guvusi no Doktoro Esperanto, pseidonīms ar kuru L. L. Zāmenhofs (L. L. Zamenhof) pirmo reizi publicēja unua libro (pirmā esperanto mācību grāmata) 1887. gadā. Zāmenhofa mērķis bija izveidot viegli saprotamu valodu kā universālu otro valodu, kas sekmētu mieru un saprašanos starp tautām.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Esperanto 1870-to gadu beigās un 1880-to gadu sākumā izveidoja Dr. Ludovigs Lāzars Zāmenhofs (Ludovic Lazarus Zamenhof). Pēc gadiem desmit, kurus Zāmenhofs pavadīja tulkojot šajā valodā literatūru, kā arī rakstot tajā oriģinālu prozu un dzeju, pirmā esperanto gramatikas mācību grāmata ("Unua Libro") tika publicēta Varšavā 1887. gada jūlijā.
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra un atsauces
- Jaunvalks E. Esperanto: Starptautiskās valodas kurss — Rīga: Zvaigzne, 1985
- Борис Колкер. Учебник языка эсперанто. Основной курс
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
|
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
