Fanija Kaplāne
Fanija Kaplāne (Фанни Каплан jeb pilnā vārdā Фаня Ефимовна Каплан[1]) ir Ukrainas ebrejietes Feigas Haima meitas Roitblates (Фейга Хаимовна Ройтблат; 1890. gada 10. februāris - 1918. gada 3. septembrī) pseidonīms[2]. Viņa bija anarhiste un vēlāk esere, visvairāk zināma ar to, ka 1918. gada 30. augustā mēģināja nošaut Krievijas sociāldemokrātiskās partijas vadītāju un Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņinu.
Pirms atentāta atgriezusies no Čitas apkārtnes Austrumsibīrijā, kur izcieta sodu par atentāta mēģinājumu pret Krievijas imperatoru Nikolaju II[3] Nerčinskas katorgā, tajā skaitā Maļcevskas cietumā, kopā ar latvieti Austru Tievais[4], kā arī eserēm - Spiridonovu, Fialku-Račinsku, Škoļņiku un Ismailoviču. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī tur izpildot miesassodu pērta ar rīkstēm[5], ko iepriekš politieslodzītajiem parasti nedarīja. Dzīvojusi tabakas fabrikas "Dukat" īpašnieka Iļjas Pigita slavenajā mājā Boļšaja Sadovaja Nr. 10, dzīvoklī Nr. 5[1] pie katorgas biedrenes, eseres Annas Saveļjevnas Pigitas[3] [6].
Pēc atentāta ieslodzīta Kremlī, Kavalērijas korpusa cietumā. Viņu pratināja Ārkārtas komitejas - čekas priekšnieks, latvietis Peterss[7]. Nogalināta bez tiesas un izmeklēšanas. Sverdlovs[8] pavēlēja Kaplāni nošaut personīgi Kremļa komandantam Pāvelam Maļkovam, kurš to izdarīja garāžā, iedarbinot mašīnas, lai slāpētu šāvienu troksni, 1918. gada 3. septembrī[9] [10]. Demjans Bednijs atmiņās raksta, ka redzējis šo šāvienu.
Joprojām eksistē spekulācijas un versijas - vai patiešām Kaplāne pati ir šāvusi.[11] [12] [13]
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Правда.Ру
- ↑ Millar, James R. Encyclopedia of Russian History Macmillan Reference USA, p.772
- ↑ 3,0 3,1 История дома № 10 по Большой Садовой
- ↑ Нерчинская каторга 1907-1917
- ↑ Школьник, Мария ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ, ГЛАВА VI
- ↑ Кретинин, Алексей «Мост, храм и Фанни Каплан», «Сибирские огни», 2007, №12
- ↑ Петерс, Я. "Пролетарская революция" 1924 г. № 10
- ↑ Литвин, А. Л. Красный и белый террор 1918—1922. — М.: Эксмо, 2004
- ↑ Pearson, Michael. Inessa: Lenin's Mistress, Duckworth, 2001. ISBN 0-7156-3048-2, p.190
- ↑ Possony, Stefan Thomas Lenin: The Compulsive Revolutionary , Regnery, 1964, p.291
- ↑ ЗЕНЬКОВИЧ, Николай, «ПОКУШЕНИЯ В КРЕМЛЕ: ОТ ЛЕНИНА ДО ЕЛЬЦИНА ТАЙНЫ. ВЕРСИИ. ПОДОПЛЕКА», Зеркало недели, № 12 (12) 24 — 30 декабря 1994
- ↑ [1]
- ↑ КОНЯЕВ, Николай ФИАЛКИ «ДЛЯ ИЛЬИЧА Загадки покушения на Ленина», Газета СЛОВО
