Fanija Kaplāne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fanija Kaplāne
Фанни Каплан
Fanija Kaplāne
Personīgā informācija
Dzimusi 1890. gada 10. februārī
Volīnijas guberņa, Krievijas impērija
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 1918. gada 3. septembrī (28 gadi)
Maskava, KPFSR
(Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās revolucionāre


Fanija Kaplāne (krievu: Фанни Каплан, Фаня Ефимовна Каплан)[1]), īstajā vārdā Feiga Roitblate[2] (krievu: Фейга Хаимовна Ройтблат; 1890. gada 10. februāris - 1918. gada 3. septembrī). Viņa bija anarhiste un vēlāk esere, visvairāk zināma ar to, ka 1918. gada 30. augustā mēģināja nošaut Viskrievijas sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas vadītāju un Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņinu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1890. gada 10. februārī Krievijas impērijas Volīnijas guberņā ebreju skolotāja Nahima (Haima) Roitmana septiņu bērnu ģimenē. 1905. gada revolūcijas laikā iestājās anarhistu pulciņā un pieņēma segvārdu "Dora". 1906. gadā viņu Kijevā apcietināja sakarā ar paštaisītās bumbas sprādzienu viesnīcā, kur viņa gatavojās atentātam pret ģenerālgubernatoru Suhomļinovu. Kara tiesa viņai piesprieda nāvessodu, kas nepilngadības dēļ tika nomainīts uz mūža ieslodzījumu katorgā.

Sodu par atentāta mēģinājumu izcieta Nerčinskas katorgā, tajā skaitā Maļcevskas cietumā kopā ar Austru Tievais[3], Spiridonovu, Fialku-Račinsku, Škoļņiku un Ismailoviču. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī tur izpildot miesassodu pērta ar rīkstēm[4], ko iepriekš politieslodzītajiem parasti nedarīja. Pēc Februāra revolūcijas ieradās Maskavā un dzīvoja tabakas fabrikas "Dukat" īpašnieka Iļjas Pigita mājā Boļšaja Sadovaja Nr. 10[5], dzīvoklī Nr. 5[1] pie katorgas biedrenes, eseres Annas Pigitas[6].

1918. gada 30. augustā veica neveiksmīgu atentātu pret Ļeņinu, ieslodzīta Kavalērijas korpusa cietumā Maskavas Kremlī. Viņu pratināja Viskrievijas Ārkārtas komisijas (čekas) priekšnieka vietnieks Peterss[7]. Nogalināta bez tiesas un izmeklēšanas. Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas priekšsēdētājs Jakovs Sverdlovs[8] pavēlēja Kaplāni nošaut personīgi Kremļa komandantam Pāvelam Maļkovam, kurš to izdarīja garāžā, iedarbinot mašīnas, lai slāpētu šāvienu troksni, 1918. gada 3. septembrī[9] [10]. Demjans Bednijs atmiņās raksta, ka redzējis šo šāvienu. Viņas līķi tūlīt aplējuši ar benzīnu un sadedzinājuši pie Kremļa sienas.

Joprojām eksistē spekulācijas un versijas - vai patiešām Kaplāne pati ir šāvusi.[11] [12] [13]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]