Film noir

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kreisajā pusē redzams sievietes siluets, labajā pusē tipisks piecdesmito gadu vīrieša siluets, skats no filmas The Big Combo (1955), ko ir radījis Džons Altons, daudzu film noir filmu autors
Aina no filmas In a Lonely Place (1950), filmas režisors Nikolass Reijs. Divi film noir žanra populārākie aktieri Glorija Grahama un Hamfrijs Bogards, attēlo divus kaislīgus mīlētājus

Film noir (IPA: [film ˈnwaʀ]; no franču valodas — ‘melnā filma’) ir novirziens amerikāņu kinematogrāfijā. 1946. gadā pirmo reizi šo jēdzienu lietoja kinokritiķi Nino Franks un Žans Pjērs Šartjē. Film noir ir retrospektīvi radīts jēdziens, kas ir franču kinokritiķu analizēts skatījums uz amerikāņu kinoprocesa noteiktu laika posmu (1941-1946). Ilgu laiku par film noir sākuma posmu tika uzskatīta Džona Hjūstona filma "Maltas Vanags" (1941).

Žanra iezīmes

  • Deformētas neirotiskas kadru kompozīcijas
  • Eksperimenti ar apgaismojumu, plašs ēnu izmantojums
  • Intensīvs sapņu elementu izmantojums

Film noir žanrs ir saistāms ar pesimisma, depresīvisma, neuzticības, vilšanos un cinisma atmosfēru, kas bija raksturīga amerikāņu sabiedrībai Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados (1939-1945),kas saistāms ar Amerikas ekonomisko krīzi automkaru, sabiedrības bailes un neziņa. [1]

Film noir raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Detektīvu birojs, neatrisināti noziegumi, kā arī valdzinošas sievietes.
  • Iezīmē Amerikas gansterstilu, kā arī attēlo sabiedrības sociālās problēmas.
  • Mīlestības sižeta līnijas iezīmēšana.
  • Policijas korumpētība.
  • Psiholoģiski sarežģīti tēli.
  • Tēli fatāliska izskata un norobežojušies no sabiedrības.
  • Subjektīvs un nosodosš pasaules skatījums.
  • Dažādu valsts iestāžu korumpētība un bezspēcība[2]

Film noir žanrs tiecās provocēt sabiedrību, attēlojot sievieti kā stipru un patstāvīgu personību. Policijas formālisms un bezspēcība, iekļaujot amerikāņu dektektīva žanra filmas iezīmes. Film noir žanra filmās varoņi bija emocionāli nestabili un atsvešināti, kā arī bija apmāti ar konkrētu lietu vai problēmu,tāpat var vilkt paralēlas ar eksistenciālisma žanra filmām. Nereti film noir žanrs sevī apvieno netikai nozieguma un detektīva filmas iezīmes, bet gan arī romances, vesterna un drāmas žanru apvienojumus.

Režisora Žana Lika Godāra filma "Līdz pēdējam elpas vilcienam" (1960) ir veltījums film noir kino žanra novirzienam.

Filmas vizuālais stils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kontrastu iezīmes, dziļi plāni, kas aizgūts no vācu ekspresionisma.
  • Vizuālas konvecijas, ikoniskas zīmju sistēmas.
  • Ekspresīvs vizuālais stils.
  • Melnbalts filmas noformējums.
  • Nelineārs naratīvs, retrospekcijas.
  • Privāto detektīvu kabineti ar žalūzijām pie logiem, kas rada specifiski krītošas ēnas.

Ar kameru gaismu un ēnu palīdzību tika uzsvērti raksturota varoņu būtība- filmējot un izgaismojot tikai seju uz pilnīgi tumša fona.

Līdz pēdējam elpas vilcienam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anna Karina — noraidīja lomu filmā "Līdz pēdējam elpas vilcienam". Viņa bija redzama Godāra nākamajā filmā Le Petit Soldat

Filma Līdz pēdējam elpas vilcienam savā ziņā imitē Holivudas 1940. gadu kino modes tendences film noir. Film noir žanra kino filmas atklāj problemātiskus personāžus, proti, smaga rakstura detektīvus, gangsterus vai pavisam parastus ikdienišķus vīriešus, kas pakļāvušies nozieguma izdarīšanai. Bieži film noir figurē vīriešus valdzinoša un noslēpumaina sieviete (femme fatale), kura galvenos varoņus spēj savaldzināt un apburt, lūdz vīriešiem palīdzību atrisināt kādu noslēpumu vai sarežģītu noziegumu, netaisnības lietu vai problēmu (Maltas vanags, Dubultā apdrošināšana). Līdz pēdējam elpas vilcienam filmas sižets iezīmē vienu no galvenajām film noir rakstura iezīmēm — galvenā varoņa bēguļošanu un pakaļ dzīšanos viņam — gangsterfilmas detaļas. Film noir filmas bija veidotas lielās studijās, kur selektīvās gaismas veidoja tādu atmosfēru, kurā varēja apspiest galveno varoņu raksturus un būtību, bet savukārt filmā Līdz pēdējam elpas vilcienam tika izmantots dabiskais apgaismojums, kas radīja lielāku realitātes sajūtu. Filma Līdz pēdējam elpas vilcienam sevī ietver simbolismu un dekonstrukcijas iezīmes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]