Frīzi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Friezen
Visi iedzīvotāji
~1 500 000
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Frīzlande, Lejassaksija, Šlēsviga-Holšteina
Valodas
frīzu valoda
Reliģijas
protestantisms
Radnieciskas etniskas grupas
flāmi, holandieši, vācieši, angļi

Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē). Pieder pie Lielās eiropeīdās rases Atlantijas-Baltijas tipa. Runā holandiešu valodai radniecīgajās frīziskajās valodās, kuras pieder pie indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara. Rakstības pamatā latīņu alfabēts.

Mūsu ēras pirmajos gadsimtos, ģermāņu ciltis frīzi dzīvoja visā D un DA Ziemeļjūras piekrastē, apdzīvoja arī plašus apgabalus līdz pat Zēlandei DR.

Iespējams ka etnonīma frīzi (fry 'brīvs') etimoloģija radās laikā, kad notika sīva frīzu pretestība romiešu centieniem iekarot šīs zemes (rom. avotos - Friisi, Frisones vai Frisiones). Pirmatnējā frīzu etniskā teritorija viduslaikos sadalījās atsevišķos apgabalos. 11.-13. gs. rietumu apgabali (ieskaitot t.s. Rietumfrīzlandi) tika iekļauti Holandes grāfistē. Vidus Frīzlande faktiski līdz 16. gs. sākumam saglabāja savu neatkarību, līdz 16. gs. tika iekļauta Nīderlandes sastāvā. Mūsdienu Nīderlandē Frīzlandes apgabals saglabā kultūras autonomiju. Austrumfrīzlande ietilpa dažādu vācu valstiņu teritorijās, līdz 18. gs. tās tika iekļautas Prūsijas karalistē.