Georgs Simons Oms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Georgs Simons Oms
Georg Simon Ohm
Georgs Simons Oms
Personīgā informācija
Dzimis 1789. gada 16. martā
Erlangenē, Vācijā
Miris 1854. gada 6. jūlijā (65 gadi)
Minhenē, Vācijā
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Darba vietas Minhenes universtāte
Alma mater Erlangenes universitāte
Sasniegumi, atklājumi Oma likums

Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm; dzimis 1789. gada 16. martā, miris 1854. gada 6. jūlijā) bija vācu fiziķis.

Būdams skolotājs, Oms sāka pētījumus, izmantojot Alesandro Voltas izgudroto ķīmisko bateriju. Viņš konstatēja, ka strāva, kas plūst caur vadu, ir proporcionāla vada šķērsgriezuma laukumam un apgriezti proporcionāla tā garumam. Pētījumu rezultāti ļāva nodefinēt pamatsakarības starp spriegumu, strāvu un pretestību. To var uzskatīt par elektrisko ķēžu analīzes pirmsākumu.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Georgs Simons Oms dzimis 1789. gada 16. martā Erlangenē, Bavārijā (tag. Vācija) kalēja Johana Wolfganga Oma un drēbnieka meitas Marijas Elizabetes Bekas ģimenē. Kaut arī viņa vecākiem nebija labas izglītības, Oma tēvs bija daudz apguvis pašmācības ceļā un varēja sniegt bērniem ļoti labas labas zināšanas. Daži viņa brāļi un māsas miruši agrā bērnībā un ģimenē palika trīs bērni — Georgs, Martins, kurš vēlāk kļuva par ievērojamu matemātiķi un māsa Elizabete Barbara. Georga bērnībā nodarbojās ar kaķu audzēšanu, kas bija viņa galvenais ienākumu avots.

Vienpadsmit gadu vecumā Oms sāka mācīties Erlangenes ģimnāzijā. Mācības ģimnāzijā izrādījās daudz mazāk radošas un vērtīgas nekā izglītība, matemātikā, fizikā, ķīmijā un filozofijā, ko viņiem bija devis tēvs.

1805. gadā Oms sāka mācības Erlangenes universitātē pie profesora Karla Kristiāna fon Langsdorfa, bet vairāk laika veltīja studentu izklaidēm nekā mācībām. Tēvs, neapmierināts ar dēla nenopietno attieksmi pret mācībām, nosūtīja viņu uz Šveici, kur 1806. gadā Oms sāka strādāt par matemātikas skolotāju Gotštatē.

Karls Kristiāns fon Langsdorfs 1809. gadā devās strādāt uz Heidelbergas Universitāti un Oms gribēja doties kopā ar viņu, lai turpinātu matemātikas studijas. Langsdorfs ieteica Omam turpināt studijas pašmācības ceļā. Oms pameta skolotāja darbu un turpināja strādāt kā privātskolotājs, turpinot apgūt matemātiku. Pēc diviem gadiem 1811. gadā viņš atgriezās Erlangenes universitātē.

1811. gada 25. oktobrī Erlangenes Oms iegūst doktora grādu un sāk strādāt par matemātikas lektoru. Pēc neilga laika Oms pamet šo darbu kā neperspektīvu. Bavārijas valdība 1813. gadā piedāvā viņam skolotāja vietu skolā Bambergā. Neapmierināts ar darbu, Oms raksta grāmatu ģeometrijā, lai pierādītu savas spējas. Viņš nosūta savas grāmatas manuskriptu Prūsijas karalim Vilhelmam III, kurš 1817. gadā piedāvā Omam darbu Ķelnes jezuītu ģimnāzijā. Šajā ģimnāzijā ir laba laboratorija un Oms pievēršas pētījumiem fizikā.

1833. gadā Oms sāk strādāt Nirnbergas politehniskajā skolā, bet 1852. gadā kļūst par eksperimentālās fizikas profesoru Minhenes universtātē.

Oms miris 65 gadu vecumā 1854. gada 6. jūlijā Minhenē, Vācijā.

Zinātniskais darbs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu pirmo rakstu sakarā ar Oma likumu Oms publicē 1825. gadā. Tajā matemātiski aprakstīti pētījuma rezultāti, ka elektromagnētiskais spēks samazinās, palielinot vada garumu.

1826. gadā viņš publicē vēl divus rakstus par šo tēmu. Otrs no šiem rakstiem jau ir pirmsākums viņa galvenajam darbam par šo tēmu.

1827. gadā Oms publicē grāmatu "Matemātiski izpētīta galvaniskā ķēde" (" Die galvanische Kette, mathematisch bearbeitet "). Šajā grāmatā pilnībā matemātiski aprakstīta Oma elektrības teorija, ieskaitot to, ko šodien sauc par Oma likumu. Ievadā grāmata satur matemātikas pamatus, kas nepieciešami tālākai darba izpratnei. Daudzi vecāki zinātnieki šo grāmatu neatbalstīja, jo tajā laikā šāda matemātiska pieeja fizikas jautājumiem nebija populāra.

Oms publicējis vairākus darbus arī citās fizikas nozarēs un matemātikā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]