Hūrijā Mūrijas salas

Hūrijā Mūrijas salas
	جزر خوريا موريا
	Kiblijas salas piekraste
	Hūrijā Mūrijas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Arābijas jūra
Koordinātas	17°30′N 56°00′E / 17.500°N 56.000°EKoordinātas: 17°30′N 56°00′E / 17.500°N 56.000°E
Platība	72,3 km²
Garums	80 km
Augstākais kalns	501 m
Administrācija
	Omāna
Muhāfaza	Zufāra
Demogrāfija
Iedzīvotāji	388 (2010)
Blīvums	5,4/km²
Pamatiedzīvotāji	omānieši
	Hūrijā Mūrijas salas Vikikrātuvē

Hūrijā Mūrijas salas (arābu: جزر خوريا موريا) ir Omānai piederoša salu grupa Arābijas jūrā Indijas okeāna ziemeļrietumos.^[1] Administratīvi ietilpst Zufāras muhāfazas sastāvā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas izvietojušās Arābijas pussalas dienvidu piekrastē Hūrijā Mūrijas līcī 32—44 km no krasta. Sastāv no četrām galvenajām salām un vairākām nelielām saliņām un klintīm, kas izretojušās austrumu—rietumu virzienā 80 km garumā. Veidotas galvenokārt no granīta un kaļķakmens. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir grupas lielākajā — Hallānijas salā — 501 m vjl. Augājā reti krūmāji. Arhipelāgs ir svarīga jūras putnu vairošanās vieta, kādēļ Kiblijas un Hāsikijas saliņas ir klātas ar guano kārtu.

Arhipelāga galvenās salas:

Sala	Nosaukums arābiski	Platība km²	Augstums m vjl
Hāsikija	جزيرة الحاسكية	2	155
Saūda	الجزيرة السوداء	11	399
Hallānija	جزيرة الحلانية	56	501
Džerzauta	جرزعوت	0,3	70
Kiblija	الجزيرة القبلية	3	168
Hūrijā Mūrijas salas	جزر خوريا موريا	73	501

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senatnē zināmas kā Zenobu salas (latīņu: Zenobii Insulae, grieķu: Ζηνοβίου νησία) vai Dolihu salas (Δολίχη) un iezīmēja robežu starp Partu un Dienvidarābijas karalisti. Iedzīvotāji tradicionāli nodarbojās ar zveju, bet galvenās tirdzniecības preces bija dzintars un bruņurupuču čaulas. No jauna salas eiropiešiem 1503. gadā arklāja portugāļu jūrasbraucējs Alfonsu de Albukerks. 19. gadsimta vidū salas kļuva par Maskatas sultanāta daļu. Salās iegūtais guano pamudināja Lielbritānijas valdību 1854. gadā piespiest Maskatas sultānu atdot salas Britu impērijai, kas 1968. gadā to iekļāva Adenas protektorāta sastāvā. 1967. gadā salas faktiski tika atdotas Omānai, kas tolaik vēl bija Lielbritānijas protektorāts, bet uz tām pretenzijas izteica arī Dienvidjemena. Piederības jautājums galīgi tika noregulēts tikai 1995. gadā.