Haida Gvaī

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Haida Gvaī
Karalienes Šarlotes Salas
Haida GvaīKaralienes Šarlotes Salas
Orange pog.svg
Haida Gvaī
Karalienes Šarlotes Salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 53°0′0″N 132°0′0″W / 53.00000°N 132.00000°W / 53.00000; -132.00000Koordinātas: 53°0′0″N 132°0′0″W / 53.00000°N 132.00000°W / 53.00000; -132.00000
Salu skaits ~150
Platība 10 180 km²
Augstākais kalns Morsbija kalns
1164 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Province Britu Kolumbija
Lielākā pilsēta Kvīnšarlota
Demogrāfija
Iedzīvotāji 4761[1] (2008)
Blīvums 0.468/km²

Haida Gvaī (angļu: Haida Gwaii, haidu: X̱aayda gwaay — ‘Cilvēku (haidu) salas’)[2], agrāk — Karalienes Šarlotes Salas (angļu: Queen Charlotte Islands)[3], ir arhipelāgs Kanādā, Britu Kolumbijas ziemeļrietumos, kas sastāv no divām lielām salām — Greiema salas ziemeļos un Morsbija salas dienvidos un aptuveni 150 mazākām salām, kas kopā aizņem 10 180 km². Citas ievērojamas salas ir: Antonija sala, Langera, Lūisas sala, Laiela sala, Bērnebija sala un Kungita sala. Amerikāņu kažokādu tirgotāji, kas regulāri devās uz šīm salām, pasludināja tās par ASV teritoriju un viņi šīs salas sauca par Vašingtona salām[4][5][6]. No kontinenta tās atdala Hekates šaurums austrumos. Vankūveras sala atrodas uz dienvidiem, otrpus Karalienes Šarlotes līcim, kamēr ASV piederošais Aleksandra arhipelāgs Aļaskā atrodas uz ziemeļiem, otrpus Diksona šaurumam.

Dažas salas Kanādas federālā likumdošana aizsargā kā Gvaī Hānas nacionālo parku un haidu mantojuma vietu, kas sastāv galvenokārt no Morsbija salas (haidu: Gwaii Haanas) un tai pieguļošajām salām un saliņām. Vairākus citus provinciālos parkus, no kuriem lielākais ir Greiema salas ziemeļaustrumu daļā atrodošais Naikūna provinciālais parks, aizsargā Britu Kolumbijas likumdošana. Arhipelāgs ir mājvieta gan lielākajai, gan mazākajai Amerikas melnā lāča pasugām, kā arī sermuļu pasugai (Mustela erminea haidarum). Melnastes briedis un jenots ir introducētas sugas, kuras ir kļuvušas bieži sastopamas.

2010. gada 3. jūnijā salas oficiāli tika pārdēvētas par Haida Gvaī.[2][7]

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koloniālajā periodā iedzīvotāju skaits bija aptuveni 10 000. Tiek lēsts, ka ap 1800. gadu aptuveni 90% iedzīvotāju mira no bakām. Eiropieši jaunatklātajās salās ievazāja arī vēdertīfu, masalas un sifilisu, tādējādi ietekmējot vēl lielāku cilvēku skaitu.

Līdz 19. gadsimtam salās atlika vien 350 iedzīvotāju. Lielākā daļa ciemu bija pamesti, jo iedzīvotāji devās uz lielākām apdzīvotām vietām kā Skaidgeita un Maseta, konservu fabrikām Kanādā vai Vankūveru. 2008. gadā salās dzīvoja 4761 iedzīvotājs. Aptuveni 70% no salu pirmiedzīvotājiem pašlaik dzīvo Skaidgeitā un Vecajā Masetā ar 700 cilvēkiem katrā. Kopumā Karalienes Šarlotes salu tautas veido aptuveni 45% no iedzīvotāju kopskaita.

Antonija sala un Ninstincas sala 2006. gadā tika pasludināta par UNESCO Pasaules mantojuma objektu, lai saglabātu izzūdošās haidu kultūras pēdas.[8]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav zināms, kā cilvēki nokļuva Haida Gvaī, bet zināms, ka tas noticis līdz pat 13 000 gadu senā pagātnē, kad kāda cilvēku grupa apmetās salās un izveidoja kultūru, kuru bagātu radīja zemes un ūdeņu bagātība. Šie ļaudis kļuva par haidām. Haidas ir lingvistiski nošķirta grupa ar sarežģītu klašu un rangu sistēmu, kurā ir divi nozīmīgi klani: ērgļi un kraukļi.

Saites un dažādību haidas uzturēja izmantojot savstarpēju laulību sistēmu starp klaniem. Šī sistēma bija svarīga arī, lai nodotu bagātību tautas pārstāvju vidū, kur klani bija atkarīgi viens no otra, lai celtu mājas, izgrebtu totēmstabus un citus haidu kultūrai raksturīgus priekšmetus.

Haidas, ievērojami jūrnieki, apdzīvoja vairāk kā 100 ciemus dažādās arhipelāga vietās. Haidas bija nodibinājuši tirdzniecības kontaktus ar tuvākām un tālākām tautām. Kontakta ar eiropiešiem laikā tie bija sev nodrošinājuši drošu pastāvēšanu un bija radījuši dzīvelīgu kultūru.

Koloniālā ēra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhipelāgu 1774. gadā apmeklēja Huans Peress, kurš izcēlās Langeras salas krastā[9], bet 1778. gadā - Džeimss Kuks.

Salas spēlēja lielu lomu reģionālajā kažokādu tirdzniecības sistēmā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 19. gs. sākumam. Lielāko šī laika daļu tirdzniecību arhipelāgā pārvaldīja amerikāņi.[10] 1846. gadā noslēgtais Oregonas līgums noteica, ka amerikāņi nevarēs pretendēt uz šīm salām. Pēc zelta atklāšanas 1850. gados briti veltīja lielus pūliņus, lai nepieļautu jebkādu amerikāņu teritoriālo prasību saglabāšanos.[11]

Karalienes Šarlotes Salu kolonija bija britu kolonija, kas atradās arhipelāgā un pastāvēja no 1853. gada līdz 1863. gada jūlijam, kad tā tika iekļauta Britu Kolumbijā.

Karalienes Šarlotes Salu kolonija tika dibināta kā atbilde pieaugošajai amerikāņu jūras tirdzniecības aktivitātei 1851. gada zelta drudža Morsbija salā rezultātā.

Kolonijai netika radīti atsevišķi pārvaldes orgāni. Tās gubernators bija Džeimss Duglass, kurš tai pat laikā bija arī Vankūveras kolonijas gubernators. Būtībā, Karalienes Šarlotes Salu kolonija administratīvu mērķu dēļ bija apvienota ar Vankūveras koloniju no 1850. gadiem līdz 1866. gadam, kad Vankūveras koloniju apvienoja ar Britu Kolumbijas koloniju, kas līdz tam brīdim bija pastāvējusi atsevišķi.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats svārstās no okeāniska dienvidos līdz subpolāram okeāniskam ziemeļos un vidējās temperatūras un nokrišņu daudzuma ziņā klimats ir ļoti līdzīgs Skotijas rietumu krasta klimatam.

Visu gadu temperatūra ir mērena. Savukārt nokrišņi, īpaši rudens mēnešos, ir ievērojami un rietumos var sasniegt pat 317 milimetrus dienā, kamēr austrumos gada vidējā nokrišņu summa ir no 1200 līdz 1400 milimetriem, tādējādi tā ir viena no mitrākajām vietām uz zemes ārpus ekvatoriālajiem reģioniem.

Sniega daudzums ir viduvējs - parasti tas svārstās no 10 līdz 70 centimetriem, lai gan Langeras salā tas var sasniegt pat 1 metru.

Parasti nokrišņi ir regulāri, līst katras divas dienas no trim, visā arhipelāga teritorijā. Saules gaismas daudzums ir trūcīgs - saulainas ir vidēji 2 līdz 4 stundas dienā.

Sendspitas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 12.4
(54.3)
13.4
(56.1)
13.9
(57)
18.9
(66)
21.7
(71.1)
25.9
(78.6)
27.8
(82)
26.7
(80.1)
24.1
(75.4)
20.6
(69.1)
16.3
(61.3)
13.4
(56.1)
27.8
(82)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 5.6
(42.1)
6.3
(43.3)
7.6
(45.7)
9.4
(48.9)
12
(54)
14.6
(58.3)
17
(63)
17.9
(64.2)
16
(61)
12.1
(53.8)
8.3
(46.9)
6.3
(43.3)
11.1
(52)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) 0.7
(33.3)
1.1
(34)
1.8
(35.2)
3.3
(37.9)
6
(43)
8.9
(48)
11.5
(52.7)
12.1
(53.8)
10.2
(50.4)
6.4
(43.5)
2.9
(37.2)
1.3
(34.3)
5.5
(41.9)
Zemākā temperatūra °C (°F) −13.9
(7)
−12.3
(9.9)
−12.2
(10)
−5.1
(22.8)
−1.1
(30)
2.2
(36)
5
(41)
1.9
(35.4)
−0.6
(30.9)
−3.1
(26.4)
−15.5
(4.1)
−12.8
(9)
−15.5
(4.1)
Vēja vēsums −22.9 −24.1 −22.9 −10.8 −4.2 −0.2 3.8 4.0 0.7 −10.7 −26 −20.8 −26
Nokrišņu daudzums mm (collas) 168.7
(6.642)
139
(5.47)
113.3
(4.461)
102
(4.02)
63.2
(2.488)
56.2
(2.213)
46.6
(1.835)
57.5
(2.264)
83.7
(3.295)
185.5
(7.303)
198.2
(7.803)
184.5
(7.264)
1 398,4
(55,055)
Lietusgāze mm (collas) 148.8
(5.858)
123.1
(4.846)
107.2
(4.22)
99.9
(3.933)
63.2
(2.488)
56.2
(2.213)
46.7
(1.839)
57.5
(2.264)
83.7
(3.295)
185.5
(7.303)
195.6
(7.701)
174.0
(6.85)
1 341,4
(52,81)
Sniegputenis cm (collas) 22.3
(8.78)
16.0
(6.3)
6.5
(2.56)
2.0
(0.79)
0.0
(0)
0.0
(0)
0.0
(0)
0.0
(0)
0.0
(0)
0.0
(0)
3.6
(1.42)
11.3
(4.45)
61.7
(24.3)
Vidējais lietaino dienu skaits (≥ 0.2 mm) 19.6 17.6 20.1 19.6 17.7 16.0 14.1 13.9 16.9 22.6 23.0 21.3 222.4
Vidējais sniegaino dienu skaits (≥ 0.2 cm) 5.5 4.4 2.9 1.3 0.1 0.0 0.0 0.0 0.0 0.1 1.7 2.9 69.3
Vidējais saulaino stundu skaits 48.6 78.1 118.1 154.6 199.1 176.8 186.6 186.8 141.8 97.9 63.0 47.0 1 498,4

Zemestrīču draudi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhipelāgs atrodas nedaudz uz austrumiem no Karalienes Šarlotes salu lūzuma[12], kas rada ievērojamas zemestrīces ik 3-30 gadus. Šis lūzums atrodas Klusā okeāna plātnes un Ziemeļamerikas plātnes saskares vietā. Ievērojamas zemestrīces notikušas 1949. un 2012. gadā, bet salu izolētības un mazās apdzīvotības dēļ postījumi nebija lieli.

Kaskādijas subdukcijas zona rada papildus zemestrīču draudus, bet ievērojamāki postījumi būtu cunami gadījumā, ko izraisītu šāda zemestrīce, tādējādi radot vēl lielākus draudus.

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Totēmstabs Liverpūles muzejā

Vizuālā māksla[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2011. gadam uz Kanādas dolāra reversa bija attēlota Bila Rīda skulptūra, kas zināma ar nosaukumu Haida Gvaī Gars.[13] Tā attēlo kādas Haida Gvaī cilts virsaiti, kuru pavada mītiski ziņneši: Krauklis, Varde un Ērglis. Pirmā skulptūras kopija - Haida Gvaī Gars: Melnais Kanoe ir izstādīta Kanādas vēstniecības Vašingtonā ātrijā, otra - Haida Gvaī Gars: Zaļais Kanoe ir izstādīta Vankūveras lidostā. Haidas tautu māksla ir bieži redzama arī uz apjomīga izmēra ciedra koka totēmstabiem, izgrebta uz kanoe laivām un uz roku darinātām zelta un sudraba rotaslietām.

Haida Gvaī salu valoda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Haida (valoda)

Haida Gvaī salu valoda sākotnēji tika uzskatīta kā Na-dene valodu grupai piederoša valoda. Šis apgalvojums tika balstīts uz dažām līdzībām ar Atapasku - ejaku valodām. Daudzi valodnieki uzskata, ka pierādījumu ir pārāk maz, tādēļ viņi uzskata, ka Haida ir izolēta valoda. Visi 50 atlikušie valodas pratēji ir vecāki par 70 gadiem. Pirms dažiem gadiem salās tika ieviests platjoslas internets. Tas nodrošina interaktīvu salu kultūras un valodas izpēti.

Populārā kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu vienreizējo mežu un ekosistēmas dēļ Haida Gvaī kopš 1970. gadiem ir parādījusies dokumentālo filmu sērijā The Nature of Things. Vairāki savvaļas un piedzīvojumu tūrisma televīzijas seriāli kopš 1990. gadiem ir parādījuši salas atspoguļojot tās kā pasaules mērogā ievērojamu pārgājienu vietu.

Lai gan kanādiešu komiķi ir izzobojuši arhipelāgu tā vides dēļ kopš 1970. gadiem, neviens kanādiešu seriāls vai filma nav uzņemti šajās salās. 2012. gadā YTV komiķis Mr. Young atsaucās uz salām sērijā "Mr. School Song".

Ir arī viens video blogs, kas atspoguļo dzīvi arhipelāgā.[14]

Arhipelāgs ir arī Duglasa Kouplenda romāna "Generation A" norises vieta.

Dzejnieks Roberts Bringhērsts ir publicējis Haidas mitoloģisko stāstu tulkojumus, ko atsevišķi Haidas uztver kā viņu kultūras piesavināšanos.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Population Estimates. bcstats.gov.be.ca. Atjaunināts: 28 October 2010.
  2. 2,0 2,1 Veidne:Cite bcgnis
  3. Veidne:Cite bcgnis
  4. The Geographical and Historical Dictionary of America and the West Indies: Containing an Entire Translation of the Spanish Work of Colonel Don Antonio de Alcedo, with Large Additions and Compilations from Modern Voyages and Travels and from Original and Authentic Information, Volume 1, p.559, authors Antonio de Alcedo, Aaron Arrowsmith, publishers James Carpenter, ... Longman, Hurst, Rees, Orme and Brown, ... White, Cochrane and Company and Murray, ... London; Parker, Oxford; and Deighton, Cambridge., 1812
  5. Historical Map Society of British Columbia listing, title "Washington's Isles (QCI)", UBC Library website
  6. Veidne:Cite bcgnis
  7. Legislative Assembly of British Columbia. Bill 18 — 2010: Haida Gwaii Reconciliation Act. Queen's Printer. Atjaunināts: 17 March 2011.
  8. UNESCO World Heritage Site: Justification, 1981
  9. Trigger, Bruce Graham un Washburn, Wilcomb E. (1996). The Cambridge History of the Native Peoples of the Americas: North America. Volume I. Cambridge University Press. 124. lpp. ISBN 978-0-521-57393-1. Atjaunināts: 5 May 2013.
  10. Lillard, Charles (1995). Just east of sundown: the Queen Charlotte Islands. TouchWood Editions. 81. lpp. ISBN 978-0-920663-34-9. Atjaunināts: 5 May 2013.
  11. Glover, William (1 April 2004). Charting Northern Waters: Essays for the Centenary of the Canadian Hydrographic Service. McGill-Queen's Press - MQUP. 54. lpp. ISBN 978-0-7735-2710-2. Atjaunināts: 5 May 2013.
  12. "On This Day August 22, 1949", National Post: B14, August 22, 2008
  13. Banknotes. Atjaunināts: 28 October 2010.
  14. [1]