Hernans Kortess

Vikipēdijas raksts

Hernans Kortess (spān. Fernando Cortés Monroy Pizarro Altamirano, 1485.-1547.) - spāņu konkistadors, kurš no 1519. līdz 1521. gadam iekaroja tagadējās Meksikas teritorijā esošo Acteku impēriju. Literatūrā tiek dēvēts arī par Fernando, Ernando, Fernānu, Ernānu, (no vārda saīsinātā varianta Hernán Cortés).

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Dzimis 1485. gadā Medeljinā (Medellín), Badahosas provincē (Estremadūras autonomijas daļa), nabadzīgu aristokrātu ģimenē.

Pieaudzis, devās meklēt laimi Jaunajā pasaulē - sākumā uz Ispaņjolu (Hispaniola), pēc tam uz Kubu (Cuba), kur ieguva enkomjendu (encomienda - burt. aizgādniecība: konkistadors apņemas sargāt no pilsētiņas iedzīvotājus, tie viņu uztur un maksā nodevas) pār kādu mazpilsētu. Aprecējās ar indiānieti doņju Marinu (doña Marina), kura viņam dzemdēja dēlu. Taču jau pēc pāris gadiem, 1519. gadā viņš kļuva kapteini trešajā ekspedīcijā uz jauno kontinentu.

Ieguldījis visu savu īpašumu pasākumā (pie reizes sastrīdējies ar Kubas gubernatoru, kurš viņam aizliedza doties ekspedīcijā), Kortess ar sev pakļautajiem konkistadoriem veiksmīgi nonāca Meksikas līča krastā. Prasmīgi izmantojot cilšu sadrumstalotību, indiāņu pilsētvalstu savstarpējos strīdus un kopīgo naidu pret Acteku impēriju, noslēdza vairākus konkistadoriem ļoti izdevīgus sadarbības līgumus.

Paralēli uzsāktajam karam pret Acteku impēriju, Kortesa karaspēkam nācās izcīnīt grūtu uzvaru pār Kubas gubernatora atsūtīto karaspēka vienību, kurai bija pavēlēts notvert "dezertierus". Pēc uzvaras Kortess sūtīja Spānijas karalim un Svētā Romas impērijas imperatoram Karlam V vēstuli ar lūgumu neuzskatīt viņu par dumpinieku, un nesodīt, jo viņs ieguvis kronim jaunas zemes.

Pēc Acteku impērijas sagraušanas un pakļaušanas, viņš nomainīja savu vārdu uz Marqués del Valle de Oaxaca, un pasludināja sevi par Jaunās pasaules vicekarali (Viceroy).

Atgriezies Spānijā 1541. gadā. Miris 1547. gada 2. decembrī, Kastiljelā de la Kvestā (Castilleja de la Cuesta), pie Seviļas)