Haiti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par salu skatīt rakstu Haiti (sala).
Haiti Republika
République d'Haïti
Repiblik Ayiti
Haiti Republikas karogs Haiti Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"L'Union Fait La Force"  (franciski)
""Spēks caur vienotību"
HimnaLa Dessalinienne
Location of Haiti
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Portoprensa
18°32′N 72°20′W
Valsts valodas franču valoda, Haiti kreolu valoda
Etniskās grupas  95% melnie, 5% baltie un mulati[1]
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Michel Martelly
 -  Premjerministrs Žans Makss Bellerivs
Izveide
 -  Sandomingo 1697 
 -  Neatkarība no Francijas
1804. gada 1. janvāris 
Platība
 -  Kopā 27 751 km² (140.)
 -  Ūdens (%) 0,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 10 033 000[2] (82.)
 -  Blīvums 361,5/km² (31.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $11,570 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $1317[3] 
Džini koef. (2001) 59,2 (augsts
HDI (2007) 0,532[4] (vidējs) (149.)
Valūta Gurde (HTG)
Laika josla (UTC-5)
Interneta domēns .ht
ISO 3166-1 kods 332 / HTI / HT
Tālsarunu kods +509

Haiti (franču: Haïti; Haiti kreolu valodā Ayiti) oficiāli Haiti Republika (franču: République d'Haïti; Haiti kreolu valodā Repiblik d Ayiti) ir valsts Amerikā, Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Lielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti Dominikānu. Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un Haiti kreolu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras.[5] Haiti galvaspilsēta ir Portoprensa.

Haiti atrodas tropiskā klimata joslā, tās dabas skaistuma dēļ franču valodā salu dēvē par "La Perle des Antilles" (latviešu: Antiļu pērle). Haiti ir ļoti kalnaina valsts, tomēr mūsdienās kalnus vairs neklāj meži, kā tas bija agrāk, tie ir izcirsti. Pēc svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem Haiti ir nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē.

Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.

Galvenā Haiti reliģija ir katolicisms, tomēr plaši tiek praktizēts vudū kults.

2010. gada 12. janvārī, Haiti notika 7,0 balles stipra zemestrīce, kas izpostīja tās galvaspilsētu Portoprensu. Bojā gājušo skaits pēc oficiāliem datiem ir 230 000.[6] Vēl daudzi iedzīvotāji tika ievainoti un palika bez pajumtes, zemestrīcē tika iznīcinātas neskaitāmas celtnes, arī prezidenta pils, parlaments un daudzas citas sabiedriskas celtnes tika sagrautas. Pēc bojāgājušo skaita šī ir postošākā zemestrīce, kāda notikusi Amerikā un otrā postošākā pasaulē šajā gadsimtā pēc 2004. gada Indijas okeāna zemestrīces.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1492. gadā Haiti salu atklāja spāņi. Atklājēji salu nodevēja par Espanjolu un sāka to kolonizēt (Kolumba ekspedīcija). Kopš 1677. gada salas rietumu daļa nonāk Francijas pakļautībā. Centrālā un austrumu salas daļa ar nosaukumu Sandomingo palika Spānijai. Vietejie iedzīvotāji - indiāņi - tika iznīcināti, bet viņu vietu ieņēma nēģeri-vergi no Āfrikas. 1789. gadā Sandomingo apdzīvoja 36 tūkstoši eiropiešu, 28 tūkstoši brīvo mulatu un apmēram 500 tūkstoši nēģeru-vergu. 1804. gada 1. janvārī melnādainie Haiti iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu republiku. Mulati arī izveidoja savu valsti. 1825. gadā Francija atzīst Haiti neatkarību. No 1915. līdz 1934. gadam ilga ASV karaspēka valsts okupācija, kuri atstāja valdībā tikai mulatu eliti. 1957. gadā par Haiti prezidentu kļuva tautas izvēlēts ārsts, bijušais veselības ministrs, cīnītājs pret tīfu - Fransuā Duvaljē, kurš vēlāk kļuva par diktatoru. 1971. gadā viņa amatu pārņēma Duvaljē dēls Žans Klods Duvaljē. 1986. gadā Duvaljē klana režīms tika gāzts, un pēc apvērsumu sērijas pie valsts vadības stājās demokrātiskā valdība ar bijušo mācītāju Žanu Betrānu Aristīdu vadībā. 1987. gada martā, apstiprināta jaunā Haiti Konstitūcija, kuru atbalstīja lielākā iedzīvotāju daļa. 1991. gada augustā, deputātu palāta veica neuzticības balsojumu Aristīdam (par Aristīda gāšanu no prezidenta amata nobalsoja 83 balsis, pret - 11). Līdz pat 1994. gadam valstī valdīja politiska nestabilitāte, kad ar ASV palīdzību Aristīds tika atjaunots prezidenta amatā.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Haiti kultūrā saplūdušas vairāku etnisko grupu tradīcijas - galvenokārt franču un afrikāņu, bet zināma ietekme bijusi arī spāņu kolonistu un salas izmirušo pamatiedzīvotāju tradīcijām. Haiti kultūrā liela nozīme ir vudū, kas ir no Rietumāfrikas ievesto vergu tradicionālo reliģiju un katolicisma mistrojums. Vairāki mūzikas stili ir izveidojušies no vudū ceremonijas, kā arī dažādu citus sarīkojumus pavadošās mūzikas. Viens no populārākajiem vietējās mūzikas stiliem ir Kompa. Arī Haiti virtuvē sajaukušies dažādu tautu virtuvju elementi. Lai gan tā ir līdzīga pārējo Karību reģiona salu virtuvēm tai tomēr piemīt savas unikālas iezīmes. Haiti virtuve ir viduvēji asa, kā garšvielas bieži izmanto piparus, nozīmīga ēdienu sastāvdaļa ir rīsi un pupas, kā arī dažādi dārzeņi un augļi.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Haiti universitātes:

  • Karību Universitāte (Université Caraïbe) (CUC)
  • Haiti Universitāte (Université d'État d'Haïti) (UEH)
  • Notre Dame Haiti Universitāte (Université Notre Dame d'Haïti) (UNDH)
  • Université Chrétienne du Nord d'Haïti (UCNH)
  • Université Lumière / MEBSH
  • Université Quisqueya (UNIQ)
  • Ecole Supérieure d'Infotronique d'Haïti (ESIH)
  • Université Roi Henri Christophe
  • Université Publique de l'Artibonite aux Gonaïves (UPAG)
  • Université Publique du Nord au Cap-Haïtien (UPNCH)
  • Université Publique du Sud au Cayes (UPSAC)
  • Universite de Fondwa (UNIF)
  • Ecole Le Bon Samaritain

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. CIA - The World Factbook -- Haiti
  2. Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (.PDF). World Population Prospects, Table A.1. 2008 revision. United Nations. Atjaunināts: 2009-03-12.
  3. 3,0 3,1 Haiti. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2009-10-01.
  4. Human Development Report 2009. Human development index trends: Table G. The United Nations. Atjaunināts: 2009-10-18.
  5. Valodas, liis.lv
  6. Haiti raises earthquake death toll to 230,000, msnbc.msn.com, 09.02.2010. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada zemestrīce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]