Andalūzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andalūzija
Andalucía
—  Spānijas autonomais apgabals  —
Flag of Andalūzija
Karogs
Coat of arms of Andalūzija
Ģerbonis
Moto: Andalucía por sí, para España y la humanidad (Andalūzija sev, Spānijai un cilvēcei)
Andalūzijas atrašanās vieta Spānijā
Andalūzijas atrašanās vieta Spānijā
Administratīvais centrs Sevilja
Oficiālā valoda spāņu valoda
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Administrācija
 - Prezidents Hose Antonio Grinjans
Platība 
 - Kopējā 87 268 km²
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 - Kopā 8 424 102
 - Blīvums 96,5/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti 1981. gada 30. decembrī
Likumdevēja vara Andalūzijas parlaments
Vietas kongresā 62 deputāti (no 350)
Vietas senātā 40 senatori (no 264)
Mājaslapa: www.juntadeandalucia.es

Andalūzija (spāņu: Andalucía, izrunā: [andaluˈθi.a]) ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem. 2011. gadā Andalūzijā dzīvoja aptuveni 8,42 miljoni iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja tas ir lielākais Spānijas autonomais apgabals. Platība ir 87 268 km². Lielāka ir vienīgi Kastīlija un Leona. Administratīvi Andalūzija sīkāk dalās astoņās provincēs: Almerijas, Granadas, Haenas, Kadisas, Kordovas, Malagas, Seviljas un Velvas provincēs. Administratīvais centrs ir Sevilja.

Andalūzija atrodas Spānijas dienvidos. Ziemeļos robežojas ar Estremaduru un Kastīliju-Lamanču, austrumos — ar Mursiju, dienvidos apskalo Vidusjūra un Atlantijas okeāns, kā arī robežojas ar Gibraltāru, bet rietumos — ar Portugāli. Gibraltāra šaurums un Alvoranas jūra atdala to no Āfrikas.

Andalūzija iedalās arī trīs ģeogrāfiskos apakšreģionos: ziemeļos ir Sjerramorenas kalnu grēda, dienvidos un dienvidrietumos Bētikas kalni, bet starp tiem atrodas Gvadalkiviras upes ieleja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaiku mauri savu zemi Pireneju pussalā arābu valodā sauca Al-Andalūzija (arābu: الأندلس). Vēsturiski visnozīmīgākās Andalūzijas pilsētas ir Granada, Kordova un Sevilja. Apgabalam ir bagātīgs kultūras mantojums. Andalūzijā ir radušās flamenko dejas. Šeit ir meklējami arī vēršu cīņu pirmsākumi. Pilsētā Rondā ir ievērojama vēršu cīņu arēna. 1928. gadā Salvadors Dalī un Luiss Bunjuels uzņēma sirreālisma īsfilmu "Andalūzijas suns".