Andalūzija

Vikipēdijas lapa
Andalūzija
Andalucía
—  Spānijas autonomais apgabals  —
Flag of Andalūzija
Karogs
Coat of arms of Andalūzija
Ģerbonis
Devīze: Andalucía por sí, para España y la humanidad (Andalūzija sev, Spānijai un cilvēcei)
Andalūzijas atrašanās vieta SpānijāAndalūzijas atrašanās vieta Spānijā
Pārvaldes centrs Sevilja
Oficiālā valoda spāņu valoda
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Administrācija
 - Prezidents Hose Antonio Grinjans
Platība 
 - Kopējā 87 268 km²
Iedzīvotāji (2015)
 - Kopā 8 401 567
 - Blīvums 96,3/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti 1981. gada 30. decembrī
Likumdevēja vara Andalūzijas parlaments
Vietas kongresā 62 deputāti (no 350)
Vietas senātā 40 senatori (no 264)
Mājaslapa: www.juntadeandalucia.es
Andalūzija Vikikrātuvē

Andalūzija (spāņu: Andalucía, izrunā: [andaluˈθi.a]) ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, atrodas valsts dienvidos. Apgabals robežojas ar Estremaduru un Kastīliju-Lamanču ziemeļos, ar Mursiju austrumos un ar Portugāli rietumos. Apgabalu apskalo Alvoranas jūra (Vidusjūras rietumu daļa) dienvidos, Atlantijas okeāns dienvidrietumos un Vidusjūra dienvidaustrumos. Andalūzijas atrodas pie Gibraltāra šauruma, kas atdala Eiropu no Āfrikas. Autonomā apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Sevilja, par kuru nedaudz mazāka ir Vidusjūras piekrastē esošā Malaga.

Apgabala platība ir 87 268 km², pēc 2015. gada datiem apgabalā dzīvoja 8 401 567 iedzīvotāji. Pēc platības tas ir Spānijas otrais lielākais autonomais apgabals aiz Kastīlijas un Leonas, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tas ir vislielākais Spānijas autonomais apgabals.

Administratīvi Andalūzija sīkāk dalās astoņās provincēs: Almerijas, Granadas, Haenas, Kadisas, Kordovas, Malagas, Seviljas un Velvas provincēs. Andalūzija iedalās arī trīs ģeogrāfiskos apakšreģionos: ziemeļos ir Sjerramorenas kalnu grēda, dienvidos un dienvidrietumos Bētikas kalni, bet starp tiem atrodas Gvadalkiviras upes ieleja.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos mauri savu iekaroto zemi Pireneju pussalā arābu valodā sauca Al-Andalūzija (arābu: الأندلس), no kā cēlies Andalūzijas nosaukums.

Vēsturiski visnozīmīgākās Andalūzijas pilsētas ir Granada, Kordova un Sevilja. Apgabalam ir bagātīgs kultūras mantojums. Andalūzijā ir radušās flamenko dejas. Šeit ir meklējami arī vēršu cīņu pirmsākumi; Rondā ir ievērojama vēsturiska vēršu cīņu arēna.

1928. gadā Salvadors Dalī un Luiss Bunjuels uzņēma sirreālisma īsfilmu "Andalūzijas suns".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]