Hidrohinons

Vikipēdijas lapa
Hidrohinons

Hidrohinona struktūrformula

Hidrohinona molekulas modelis
Ķīmiskā formula С6Н4(ОН)2
Molmasa 110,1 g/mol
Blīvums 1300 kg/m3
Kušanas temperatūra 172 °C
Viršanas temperatūra 287 °C

Hidrohinons (para-dihidroksibenzols, С6Н4(ОН)2) pieder pie divvērtīgajiem fenoliem. Hidrohinons ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.

Hidrohinonam ir izomēri rezorcīns un pirokatehīns, kas atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrohinons pirmo reizi tika iegūts, pārdestilējot hinonskābi (Kavents, Peltjē).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrohinona glikozīds - arbutīns atrodams daudzos augos, piemēram, miltenēs (Arctostaphylos) un viršos. Hidrohinons ir viena no bombardētājvaboļu sekrēta sastāvdaļām.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst, reducējot hinonu ar ūdeņradi:

Var iegūt arī no acetilēna un oglekļa oksīda, karsējot katalizatoru klātienē:

2HC≡CH + 3CO + H2O → p-HOC6H4OH + CO2

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viegli oksidējas atpakaļ par hinonu, tādēļ dzelzs(III) hlorīds hidrohinona šķīdumu nokrāso tumši zaļu, jo veidojas hinona un hidrohinona savienojums — hinhidrons.

Viegli reducē sudraba sāļus.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā hidrohinons ir labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijāattīstītāju. Lieto arī krāsvielu sintēzēm, kā antioksidantu un polimerizācijas inhibitoru.