Pirogallols
| Pirogallols | |
|---|---|
 Pirogallola struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C6H6O3 |
| Molmasa | 126,11 g/mol |
| Blīvums | 1300 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 131-134 °C |
| Viršanas temperatūra | 309 °C |
Pirogallols (1,2,3-trihidroksibenzols, pirogallusskābe, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Pirogallols ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.
Pirogallolam ir 2 izomēri - oksihidrohinons un floroglucīns. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirogallolu pirmo reizi ieguva zviedru ķīmiķis Karls Šēle 1786. gadā, karsējot gallusskābi.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirogallola atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, antociānu sastāvā.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iegūst, karsējot gallusskābi autoklāvā kopā ar ūdeni. Var iegūt arī, karsējot para-hlorfenoldisulfonskābi kopā ar sārmu.
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirogallols ļoti viegli oksidējas - tas momentāni reducē zelta un sudraba sāļus. Pirogallola sārmains šķīdums tik kāri absorbē skābekli, ka to lieto gāzu analīzē skābekļa saistīšanai un kvantitatīvai noteikšanai.
Dzelzs(II) sāļi, kam ir neliels dzelzs(III) sāļu piemaisījums, krāso pirogallola šķīdumu zilā krāsā. Dzelzs(III) sāļi oksidē pirogallolu līdz purpurogallīnam.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā kā pirogallols ir sevišķi labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijā kā attīstītāju. Lieto arī daudzu krāsvielu sintēzēm. Medicīnā pirogallolu lieto psoriāzes ārstēšanai.
| ||||||||
|