Floroglucīns
| Floroglucīns | |
|---|---|
| Ķīmiskā formula: | C6H6O3 |
| Molmasa: | 126,11 g/mol |
| Blīvums: | ? kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 218-221 °C |
| Viršanas temperatūra: | sadalās |
Floroglucīns (1,3,5-trihidroksibenzols, simetriskais trioksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Floroglucīns ir dzelteni plāksnīšveida kristāli ar saldu garšu. Ūdenī šķīst diezgan slikti, labi šķīst etanolā un ēterī.
Floroglucīnam ir 2 izomēri - oksihidrohinons un pirogallols. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.
Satura rādītājs |
Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu]
Floroglucīna atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, flavonos un antociānos.
Iegūšana[izmainīt šo sadaļu]
Iegūst no 1,3,5-triaminobenzola hlorīda, kurš karsējot ūdens šķīdumā hidrolizējas. Tāpat hidrolizējas arī 2,4,6-triaminobenzoskābe, no kuras turklāt vēl atšķeļas CO2 un rodas floroglucīns. Floroglucīns veidojas arī, sakausējot benzol-1,3,5-trisulfoskābi ar sārmu.
Īpašības[izmainīt šo sadaļu]
Floroglucīns veido kristālhidrātu ar 2 molekulām ūdens (kūst pie 113-116 °C). Floroglucīns ir reducētājs. Ar dzelzs (III) hlorīdu floroglucīns dod violetu krāsojumu.
Šķīdumos floroglucīns viegli veido tautomēro ketoformu un reaģē ketona veidā, piemēram, ar hidroksilamīnu veido trioksīmu.
Izmantošana[izmainīt šo sadaļu]
Floroglucīnu izmanto analītiskajā ķīmijā. Nosakot ogļhidrātus - pentozes - floroglucīns dod nešķīstošas nogulsnes ar furfurolu, kas rodas, vārot pentozes sālsskābos šķīdumos. Floroglucīnu lieto arī, lai atklātu koksnes vielas (lignīnu), ar kurām tas dod ķiršsarkanu krāsojumu sālsskābes klātienē.
|
|||||||