Floroglucīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Floroglucīns
Phloroglucin.svg
Ķīmiskā formula C6H6O3
Molmasa 126,11 g/mol
Kušanas temperatūra 218-221 °C
Viršanas temperatūra sadalās

Floroglucīns (1,3,5-trihidroksibenzols, simetriskais trioksibenzols, С6Н3(ОН)3) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Floroglucīns ir dzelteni plāksnīšveida kristāli ar saldu garšu. Ūdenī šķīst diezgan slikti, labi šķīst etanolā un ēterī.

Floroglucīnam ir 2 izomēri — oksihidrohinons un pirogallols. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Floroglucīna atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, flavonos un antociānos.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst no 1,3,5-triaminobenzola hlorīda, kurš karsējot ūdens šķīdumā hidrolizējas. Tāpat hidrolizējas arī 2,4,6-triaminobenzoskābe, no kuras turklāt vēl atšķeļas CO2 un rodas floroglucīns. Floroglucīns veidojas arī, sakausējot benzol-1,3,5-trisulfoskābi ar sārmu.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Floroglucīns veido kristālhidrātu ar 2 molekulām ūdens (kūst pie 113-116 °C). Floroglucīns ir reducētājs. Ar dzelzs (III) hlorīdu floroglucīns dod violetu krāsojumu.

Šķīdumos floroglucīns viegli veido tautomēro ketoformu un reaģē ketona veidā, piemēram, ar hidroksilamīnu veido trioksīmu.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Floroglucīnu izmanto analītiskajā ķīmijā. Nosakot ogļhidrātus - pentozes - floroglucīns dod nešķīstošas nogulsnes ar furfurolu, kas rodas, vārot pentozes sālsskābos šķīdumos. Floroglucīnu lieto arī, lai atklātu koksnes vielas (lignīnu), ar kurām tas dod ķiršsarkanu krāsojumu sālsskābes klātienē.