Floroglucīns

Floroglucīns
Ķīmiskā formula	C6H6O3
Molmasa	126,11 g/mol
Kušanas temperatūra	218-221 °C
Viršanas temperatūra	sadalās

Floroglucīns (1,3,5-trihidroksibenzols, simetriskais trioksibenzols, С₆Н₃(ОН)₃) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Floroglucīns ir dzelteni plāksnīšveida kristāli ar saldu garšu. Ūdenī šķīst diezgan slikti, labi šķīst etanolā un ēterī.

Floroglucīnam ir 2 izomēri — oksihidrohinons un pirogallols. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.

Atrašanās dabā

Floroglucīna atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, flavonos un antociānos.

Iegūšana

Iegūst no 1,3,5-triaminobenzola hlorīda, kurš karsējot ūdens šķīdumā hidrolizējas. Tāpat hidrolizējas arī 2,4,6-triaminobenzoskābe, no kuras turklāt vēl atšķeļas CO₂ un rodas floroglucīns. Floroglucīns veidojas arī, sakausējot benzol-1,3,5-trisulfoskābi ar sārmu.

Īpašības

Floroglucīns veido kristālhidrātu ar 2 molekulām ūdens (kūst pie 113-116 °C). Floroglucīns ir reducētājs. Ar dzelzs(III) hlorīdu floroglucīns dod violetu krāsojumu.

Šķīdumos floroglucīns viegli veido tautomēro ketoformu un reaģē ketona veidā, piemēram, ar hidroksilamīnu veido trioksīmu.

Izmantošana

Floroglucīnu izmanto analītiskajā ķīmijā. Nosakot ogļhidrātus - pentozes - floroglucīns dod nešķīstošas nogulsnes ar furfurolu, kas rodas, vārot pentozes sālsskābos šķīdumos. Floroglucīnu lieto arī, lai atklātu koksnes vielas (lignīnu), ar kurām tas dod ķiršsarkanu krāsojumu sālsskābes klātienē.

• 
•