Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts
Oriģinālvalodā Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull
Žanrs Piedzīvojumu filma
Režisors Stīvens Spīlbergs
Producents Frenks Māršals
Džordžs Lūkass
Ketlīna Kenedija
Scenārija autors Deivids Keps
Galvenajās lomās Harisons Fords
Šaija Labofs
Keita Blanšeta
Karēna Alena
Rejs Vinstons
Džons Hērts
Džims Brodbents
Mūzika Džons Viljamss
Operators Janušs Kaminski
Montāža Maikls Kāns
Studija Lucasfilm
Izplatītājs Paramount Pictures
Pirmizrāde 2008. gada 22. maijā
Ilgums 122 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda Angļu
Budžets 185 miljoni dolāru
Kopējie ienākumi 786,636,033 dolāru
Iepriekšējā filma "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš"
Nākamā filma -
IMDb profils

"Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" (angļu: Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull) ir 2008. gadā iznākusī režisora Stīvena Spīlberga piedzīvojumu filma. Šī filma ir ceturtā daļa no piedzīvojumu kino tetraloģijas par arheologu un piedzīvojumu meklētāju Indianu Džonsu.

Filmas filmēšana sākās 2007. gada 18. jūnijā un turpinājās 79 dienas. Filmas pirmizrāde notika 2008. gada 18. maijā Kannu kinofestivālā, bet pasaules pirmizrāde notika 22. maijā. Pirmajā filmas izrādīšanas nedēļas nogalē ASV filma iekasēja vairāk par 100 miljoniem dolāru.[1]

Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas uzņemšanas process.

1957. gads, aukstais karš. Pēc filmas "Pazudušā šķirsta meklējumos" notikumiem pagājis 21 gads. Novecojošo Indianu Džonsu sagūsta komunisti, ar aģenti Irīnu Spaļko vadībā, lai profesors palīdzētu viņiem Rūzvelas notikuma izmeklēšanā. Līdztekus nolaupa arī Merionu Reivenvudu, Indiana Džonsa seno mīlestību, liekot profesoram izvēlēties starp nepalīdzēšanu un Merionas nāvi vai padomju izlūkdienestam palīdzēt kristāla galvaskausa meklējumos apmaiņā pret sievietes brīvību. Naska līnijas un karte atved Indianu un Merionas dēlu pie konkistadora Francisko de Orelāna kapa, Francisko Pisaro līdzgājēja, kurš devās Eldorado meklējumos, un kā tika uzskatīts līdz šim brīdim, kopā ar saviem pavadoņiem bija pazudis Amazones džungļos. Karavīru grupa ar PSRS aģenti, "Staļina putnēnu", fanātisku zinātnieci Irīnu Spaļko vadībā, dodas uz slepeno bāzi, kas atrodas Nevadas štata tuksnesī, "Zonā 51".

Aktieri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fimēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmēšanas grupa pārveido veikalu Ņūheivenas pilsētas centrā.
Harisons Fords filmas uzņemšanas laikā.

Kaut arī klīda baumas par ceturtās daļas filmēšanu drīz pēc "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" iznākšanas uz ekrāniem, Stīvens Spīlbergs nemaz nebija plānojis filmēt turpinājumu triloģijai par Indianu Džonsu, jo uzskatīja, ka tā ir pabeigta. Pēc vairākiem gadiem tika izteikti piedāvājumi uzņemt filmas ceturto daļu, tomēr Spīlbergs palika pie saviem uzskatiem. Tikai pēc vairākiem gadiem Harisons Fords un Džordžs Lūkass pierunāja viņu uzņemt turpinājumu[2].

2002. gada maijā tika noslēgts līgums ar Frenku Darabontu par scenārija uzrakstīšanu, viņa uzrakstīto scenāriju apstiprināja Harisons Fords un Stīvens Spīlbergs, bet 2004. gadā to noliedza Džordžs Lūkass. 2005. gada scenārija rakstīšanai tika uzaicināts Džefs Natansons, ar viņa uzrakstītā scenārija pieslīpēšanu nodarbojās Deivids Keps Spīlberga un Lūkasa uzraudzībā.

Filma tika uzņemta nevis ar digitālo kinokameru, bet gan uz kinolentes. Stīvens Spīlbergs atteicās no lielākās daļas datora veidotajiem specefektiem, izmantojot klasiskos trikus. Pie darba ar filmu tika uzaicināti daudzi tie, kas strādāja jau pie iepriekšējām daļām.

Reklāmas kampaņa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kompānija "Paramount pictures" iztērēja ap 150 miljoniem dolāru filmas reklāmas kampaņai, pārsvarā kampaņa bija vērsta uz gados jauno skatītāju auditoriju, reklāma tika izvietota uz pārtikas produktiem - Expedia, Dr Pepper, Burger King, M&M's un Lunchables.

2007. gadā tika nolīgts Džeimss Rolins filmas "Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" grāmatas versijas uzrakstīšanai.

Interesanti fakti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 79 filmēšanas dienās Harisonam Fordam bija tikai viena brīvdiena.
  • Lai atkal apgūtu prasmi rīkoties ar pātagu, Harisonm bija nepieciešamas 6 dienas.
  • ASV armijas noliktavā, ainas beigās parāda "Derības šķirstu" - tieši šo artefaktu Indiana meklēja pirmajā tetraloģijas daļā "Pazudušā šķirsta meklējumos".
  • Maršala universitātes hallē starp gleznām karājās arī Markusa Brodija portrets, Indiana draugs iepriekšējās daļās. Arī universitātes pagalmā atrodas šī personāža piemineklis. Tas ir savdabīgs pateicības veids mirušajam aktierim Denholmam Eliotam.
  • Filma ieguva "Zelta Avenes balvu" kā sliktākais 2009. gada sikvels.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gelder, Compiled By Lawrence Van (2008. gada 26. maijā). ARTS, BRIEFLY; Indiana Jones Finds the Pot of Gold. The New York Times. Atjaunināts: 2013. gada 17. aprīlī.
  2. Pēc dokumentālās filmas "Indiana Džonss: Leģendas atgriešanās" materiāliem