Stīvens Spīlbergs

Stīvens Spīlbergs
Stīvens Spīlbergs 2011. gadā
Dzimis	Stīvens Alans Spīlbergs 1946. gada 18. decembrī Sinsinati, Ohaio, ASV
Nodarbošanās	kinorežisors scenāriju autors kino producents
Darbības gadi	1959—mūsdienas
Dzīvesbiedre	Eimija Ērvinga (1985–1989) Keita Kepšova (1991-mūsdienas)

Stīvens Spīlbergs (Steven Spielberg, dzimis 1946. gada 18. decembrī) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists un filmu producents.

Pēc žurnāla "Forbes" datiem Spīlbergam ir 3,1 miljardi dolāri. 2006. gadā žurnāls "Premiere" viņu nosauca par visietekmīgāko personu filmu industrijā, savukārt žurnāls "Time" viņu ir iekļāvu savā sarakstā "100 visnozīmīgākie gadsimta cilvēki".

Biogrāfija

Bērnība

Stīvens Spīlbergs piedzima Sinsinati pilsētā (Ohaio, ASV), inženiera Arnolda Spīlberga un profesionālas pianistes Leijas Adleres (dzimusi Poznere) ģimenē. Mātei nācās atmest ieceri par karjeru, lai izaudzinātu četrus bērnus - Stīvenu, Annu, Sjū un Nensiju. Vēlāk ģimene pārvācās uz Fīniksu (Arizona), kur Stīvens uzsāk skolas gaitas. Stīvens bieži sēdēja mājās un skatījās televizoru. Bet, kad viņš no tēva dāvanā ieguva 8 milimetru kameru, Stīvens ieguva jaunu iesauku - "Cilvēks-kinokamera". Pēc dažiem mēnešiem viņš mēģināja filmēt īsmetrāžas filmas ar aktieriem. 12 gadu vecumā, mācoties Kalifornijas štata koledžā (angļu: California State College), viņš pirmo reizi piedalījās jauniešu amatieru kino skatē. Savā pirmajā skatē, viņš arī ieguva uzvaru, ar 40 minūšu ilgo filmu par karu "Bēgšana uz nekurieni" (1960), kurā filmējās viņa vecāki un māsas.
1963. gada 24. martā vietējā kinoteātrī bija neparasta pirmizrāde - divas stundas ilga mākslas filma "Debesu ugunis", kuru Stīvens Spīlbergs uzņēma kopā ar citiem skolēniem. Filmas sižets izklāsta atgadījumu, kad citplanētieši laupīja cilvēkus, lai viņus izstādītu kosmiskajā zoodārzā. Filmu finansēja Stīvena vecāki: projektā tika ieguldīti apmēram $600, filmēšanas grupas bezmaksas ēdināšana no mātes, maketu būvniecības palīdzība no tēva.

Debija

Kalifornijā, uz kurieni pārceļas Spīlbergi, Stīvens divas reizes mēģināja iestāties Dienvidkalifornijas universitātes kinoskolā. Divas reizes tika noraidīts ar verdiktu: "Pārāk bezcerīgs". Tad viņš iestājās tehniskajā koledžā, bet vasaras brīvdienās uzņem 20 minūšu filmu "Emblins", kura arī kļuva viņam par caurlaidi uz lielo kino. 1969. gadā kinokompānija Universal Pictures pēc "Emblina" noskatīšanās, noslēdza līgumu ar jauno režisoru par jaunā seriāla "Nakts galerija" (1969) uzņemšanu. Pēc diviem gadiem viņš uzfilmēja savu pirmo pilnmetrāžas filmu "Duelis" (1971). Filma, kas veidota priekš televīzijas, ieguva GrandPrix balvu tikko izveidotajā fantastisko filmu festivālā "Avoriazs", pēc šīs veiksmes filma pārveidota priekš lielajiem ekrāniem.

Režisora debija lielajā kino, Spīlbergam bija filma "Šugarlendas ekspresis" (1974), kas ieguva pozitīvas kritiķu atsauksmes.

"Žokļi"

Nākamā filma Spīlbergam atnesa pasaules atpazīstamību un slavu. 1975. gadā Spīlbergs uzņēma šausmu filmu/trilleri "Žokļi", kas filmas veidotājiem deva milzīgus ienākumus. Filma palika trešajā vietā 1970. gadu kopsavilkumā, iekasējot 471 miljonus dolāru. Nelielas amerikāņu pilsētiņas stāsts, kuru terorizē lielā baltā haizivs-cilvēkēdāja, ir radusi turpinājumu vēl trīs filmās: "Žokļi 2" (1978, režisors Žano Švarcs), "Žokļi 3" (1983, režisors Džo Alvešs) un "Žokļi: Atriebība" (1987, režisors Džozefs Sardžents).

"Trešās pakāpes tuvie kontakti"

1977. gadā Spīlbergs uzņēma zinātniskās fantastikas filmu "Trešās pakāpes tuvie kontakti", kurā ir stāstīts par mēģinājumu izveidot kontaktus ar ārpuszemes civilizāciju. Pirms filmas veidošanas Spīlbergs cītīgi izpētīja daudzos ziņojumus, visu pieejamo informāciju par NLO, personīgi tikās ar cilvēkiem, kuri, pēc viņu sacītā, tikušies ar citplanētiešiem. 1980. gadā tika izdota šīs filmas speciāli rediģētā versija. Tā ir par trim minūtēm īsāka, un ar savādāku filmas nobeigumu: zemes iedzīvotāji, tomēr ieiet citplanētiešu kosmosa kuģī, kur redz spilgtu gaismu ar izplūdušu citplanētieša siluetu. Filma kļuva par vienu no ienesīgākajām sava laika filmām.

"1941"

Filma "1941", kas uzņemta 1979. gadā, ir viena no retajām Spīlberga kino neveiksmēm.

Tomēr, neskatoties uz neveiksmīgajiem kases ienākumiem, filma tika nominēta trim "Oskariem" nominācijās - "Labākais operatora darbs", "Labākie vizuālie efekti" un "Labākā skaņa".

"Indiana Džonss"

Pēc četriem gadiem Spīlbergs ar filmu "Pazudušā šķirsta meklējumos" (1981) uzsāk savu slaveno sēriju par Indianu Džonsu - 1930. gadu Amerikas koledžu arheoloģijas pasniedzēju un viņa fantastiskajiem ceļojumiem uz tālākajām pasaules malām (par stereotipu kļuva vācu arheologs un rakstnieks Oto Rāns). Šie trīs "komiksi" vēl vairāk palielināja režisora reputāciju kā skatāma un ienesīga kino veidotāju. Pārējās filmas daļas - "Indiana Džonss un likteņa templis" (1984), "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" (1989) un "Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" (2008). Pēdējā daļa iznāca 2008. gadā. Pirmajā nedēļas nogalē ASV filma nopelnīja vaira nekā 100 miljonus dolārus. Ceturto daļu filmēt taisījās drīz pēc "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" iznākšanas, tomēr pusotras desmitgades laikā filma netika tālāk par dažiem scenārija variantiem. 2002. gada maijā tika noslēgts līgums ar Frenku Darabontu par scenārija uzrakstīšanu, viņa uzrakstīto scenāriju apstiprināja Harisons Fords un Stīvens Spīlbergs, bet 2004. gadā to noliedza Džordžs Lūkass. 2005. gada scenārija rakstīšanai tika uzaicināts Džefs Natansons, ar viņa uzrakstītā scenārija pieslīpēšanu nodarbojās Deivids Keps Spīlberga un Lūkasa uzraudzībā. Filma tika uzņemta nevis ar digitālo kinokameru, bet gan uz kinolentes. Stīvens Spīlbergs atteicās no lielākās daļas datora veidotajiem specefektiem, izmantojot klasiskos trikus. Pie darba ar filmu tika uzaicināti daudzi tie, kas strādāja jau pie iepriekšējām daļām. Iznākusī filma ieņēma augstāko pozīciju starp 2008. gada filmām ar vislielāko kinokļūdu un nesakritību skaitu.

"Citplanētietis"

Stīvens Spīlbergs ar Ronaldu Reiganu pēc filmas "Citplanētietis" pirmizrādes

1982. gadā notika fantastiskas filmas "Citplanētietis" pirmizrāde. Filmas scenāriju Spīlbergs kopā ar Melisu Metisoni jau sāka rakstīt vēl Indiana Džonsa pirmās daļas filmēšanas laikā. Filma tika uzņemta astoņos mēnešos.

Stīvena Spīlberga filmas (nepilna)

• "Šugarlendas ekspresis" (The Sugarland Express, 1974)
• "Žokļi" (Jaws, 1975)
• "Trešās pakāpes tuvie kontakti" (Close Encounters of the Third Kind, 1977)
• "1941." (1941, 1979)
• "Pazudušā šķirsta meklējumos" (Raiders of the Lost Ark, 1981)
• "Citplanētietis" (E.T. the Extra-Terrestrial, 1982)
• "Poltergeists" (Poltergeist, 1982)
• "Krēslas zona" (Twilight Zone: The Movie, 1983)
• "Indiana Džonss un likteņa templis" (Indiana Jones and the Temple of Doom, 1984)
• "Purpura krāsa" (The Color Purple, 1985)
• "Saules impērija" (Empire of the Sun, 1987)
• "Vienmēr" (Always, 1989)
• "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" (Indiana Jones and the Last Crusade, 1989)
• "Kapteinis Āķis" (Hook, 1991)
• "Juras laikmeta parks" (Jurassic Park, 1993)
• "Šindlera saraksts" (Schindler's List, 1993)
• "Amistads" (Amistad, 1997)
• "Juras laikmeta parks: Zudusī pasaule" (The Lost World: Jurassic Park, 1997)
• "Glābjot ierindnieku Raienu" (Saving Private Ryan, 1998)
• "Mākslīgais intelekts" (A.I.: Artificial Intelligence, 2001)
• "Īpašais ziņojums" (Minority Report, 2002)
• "Noķer mani, ja vari" (Catch Me If You Can, 2002)
• "Lidosta" (The Terminal, 2004)
• "Pasauļu karš" (War of the Worlds, 2005)
• "Minhene" (Munich, 2005)
• Dhil Maree Tur Teener Chale (2006)
• "Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" (Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull, 2008)
• "Tintiņa piedzīvojumi: Vienradža noslēpums" (The Adventures of Tintin, 2011)
• "Kara zirgs" (War Horse, 2011)

Ārējas atsauces

• IMDb profils (angliski)