Jānis Rozītis
| Personas dati | |||
|---|---|---|---|
| Dzimis | 1913. gada 20. martā | ||
| Dzimšanas vieta | Krievijas Impērija | ||
| Miris | 1942. gada 3. maijā (29 gadu vecumā) | ||
| Miršanas vieta | Rīga, Nacistiskā Vācija | ||
| Pozīcija | Uzbrucējs | ||
| Profesionālie klubi | |||
| Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
| 1932–1936 |  RFK |
||
| 1936–1941 | VEF Rīga |
||
| Nacionālā izlase | |||
| 1934–1939 | Latvija |
26 | (7) |
| † Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | |||
Jānis Rozītis (1913. gada 20. marts—1942. gada 3. maijs) bija Latvijas futbolists, kurš spēlēja uzbrucēja pozīcijā. Rozītis bija divkārtējs Latvijas čempions un 1930. gadu vidū regulāri spēlēja Latvijas izlasē. Spēlējis arī hokeju un pārstāvējis Latviju 1936. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs.[1]
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Rozītis futbolu sāka spēlēt RFK jauniešu komandā. Pirmās oficiālās spēles RFK galvenajā komandā viņš aizvadīja 1932. gadā, bet jau gadu vēlāk kļuva par regulāru pamatsastāva spēlētāju. 1934. gada 10. jūnijā Rozītis aizvadīja savu pirmo spēli Latvijas izlasē, nomainot vēl vienu jauno spēlētāju - Ēriku Raisteru draudzības spēlē pret Lietuvas izlasi[2]. Pirmos vārtus Latvijas labā viņš guva draudzības spēlē pret Igauniju 1935. gada 12. jūnijā.[3]. Laika posmā no 1934. līdz 1939. gadam Rozītis izlasē aizvadīja 26 spēles, gūstot 7 vārtus. Kopā ar RFK Rozītis 1934. un 1935. gadā uzvarēja Virslīgas turnīrā.
Pēc 1936. gada sezonas Rozītis pameta RFK un turpināja spēlēt savas darbavietas - lielākās Rīgas rūpnīcas VEF - futbola komandā. Rozītis VEF Rīga sastāvā spēlēja līdzās RFK jau vismaz kopš 1934. gada darbinieku turnīros,[4] bet tā kā VEF komanda plānoja iekļūt augstākajā līgā, tā piesaistīja vairākus augsta līmeņa futbolistus pilna laika spēlēšanai komandā. Rozītis no tiem bija zināmākais.[5]
Lai arī VEF neiekļuva Virslīgā līdz 1939. gadam, Rozītis 1938. un 1939. gadā nezaudēja vietu nacionālajā izlasē. Viņš palika VEF rindās arī pēc tam, kad Latviju 1940. gadā anektēja PSRS, kā arī Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941. gadā. Rozītis mira 1942. gada 3. maijā traģiskā negadījumā kopā ar citiem diviem VEF futbolistiem - Leonīdu Peiču un Arnoldu Boku.
Apbalvojumi [izmainīt šo sadaļu]
Klubu tituli
- Virslīga: 1934, 1935
Nacionālā izlase
- Baltijas kauss: 1937
