Jūdaisma pamatprincipi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Visus ticīgos ebrejus vieno monoteiska reliģija — Jūdaisms. Vienlaikus šī vienotība nebalstās uz kādu vienotu un universāli akceptētu ticības apliecinājumu. Jūdaismā nav centralizētas hierarhijas, kuras vadītājs, līdzīgi Romas pāvestam, varētu vadīt reliģiju. Dažādie ticības pamatprincipi, kas formulēti gadsimtu laikā, ir tikai tik autoritatīvi cik to radītāji - ievērojami un atzīti rabīni. Galvenais jūdaisma avots ir nevis cilvēki, bet svētie raksti Tora, reliģiskie likumi un tradīcijas. Jūdaisms vairāk uzmanības pievērš reliģiski pareizas darbības un dzīvesveida nozīmei nevis vienkārši ticībai.

Ortodoksālie ebreji uzsver dažus galvenos pamatprincipus - ticību vienam visvarenam Dievam, kas radījis visumu un turpina pār to valdīt; Dieva un ebreju derību, kas noslēgta Sinajā; un Toru - kā Dieva likumu krājumu. Mūsdienu rabīniskais jūdaisms sastāv no rakstītās Toras un mutvārdu Toras, kas apkopota un izskaidrota vēlākajos rabīnu tekstos Mišnā, Talmudā u.c. Lai arī Dieva likumi nemainās, to interpretācija ir nepārtraukts process.

Monoteisms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūdaisms ir strikti monoteisks. Citu dievu pastāvēšana, vai iespēja, ka Dievs varētu būt vairākās formās (Trīsvienība) ir nepieņemama un ķecerīga. Katru rītu un vakaru ticīgie ebreju atkārto lūgšanu, kuras pirmais teikums definē šo ticību: "Shema Yisrael Adonai Eloheinu Adonai Echad" "Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs."[1]

Maimonida trīspadsmit principi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maimonids

Gadsimtu gaitā, ir radušies dažādi Jūdaisma ticības principu formulējumi, un lai arī tie atšķiras dažās detaļās, tiem visiem ir vienota pamatideja. Gandrīz universālu akceptu ir guvuši Maimonida trīspadsmit ticības pamatprincipi. Sākotnēji tie tika uztverti diezgan pretrunīgi un pat ignorēti, taču laika gaitā tie ir akceptēti un lielākā daļa Ortodoksālo rabīnu uzskata, ka to ievērošana ir obligāta.

  1. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, ir Radītājs un Vadonis visam kas ir radīts; Viņš viens pats ir radījis, rada un radīs visas lietas.
  2. Es zinu ar pilnību pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, ir Viens, un ka Viņam nav līdzīgo, ka Viņš viens ir mūsu Dievs, kas bija, ir un būs.
  3. Es zinu ar pilnību pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, nav ķermenis, un ka Viņš ir brīvs no visām fiziskām īpašībām un ka ar Viņu nekas nevar fiziski līdzināties.
  4. Es zinu ar pilnību pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, ir pirmais un pēdējais.
  5. Es zinu ar pilnību pārliecību, ka tikai Radītāju, lai svētīts ir Viņa vārds, un tikai Viņu vienu ir pareizi pielūgt, un ka nav pareizi pielūgt kādu citu bez Viņa.
  6. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka visi pareģu darbi ir patiesi.
  7. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Mozus, mūsu skolotāja, lai miers ir viņam, pareģojumi bija patiesi un ka viņš bija galvenais pareģis gan starp tiem, kas nāca pirms viņa, gan starp tiem, kas nāca pēc viņa.
  8. Es zinu ar pilnīgu pārliecību ka visa Tora, kas mums ir pašlaik, ir tā pati kas tika dota Mozum, mūsu skolotājam, lai miers ir viņam.
  9. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka šī Tora netiks mainīta, un ka nekāda cita Likuma no Radītāja, lai svētīts ir Viņa vārds, nekad nebūs.
  10. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, zin visus cilvēku darbus un visas viņu domas; jo ir teikts: "[Viņš] kas radījis viņu visu sirdis, [Viņš] kas izprot visas viņu darbības."
  11. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, apbalvo tos, kas ievēro Viņa baušļus un soda tos, kas pārkāpj tos.
  12. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka Mesija nāks, un lai arī viņš var kavēties, es tik un tā katru dienu gaidu viņa atnākšanu.
  13. Es zinu ar pilnīgu pārliecību, ka mirušie augšāmcelsies brīdī, kad Radītājs, lai svētīts ir Viņa vārds, to vēlēsies un lai slavēts Viņa vārds mūžīgi mūžos.

Daži, kā piemēram rabīns Jozefs Albo un Raavads critizēja Maimonida sarakstu, jo tajā ir pārāk daudz punktu, kas lai arī patiesi, nav tīcības pamatbūtības, un tādējādi, pārāk daudziem ebrejiem draudot kļūšana par ķerceriem. Taču, ne Maimonids, nedz viņa laikabiedri šo sarakstu neuzskatīja par tādu, kas aptvertu visus ebreju ticējumus, bet drīzāk, tikai kā centrālās pamatidejas, kas rakstūrīgas Jūdaismam.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]