Jans Smetss
Vikipēdijas raksts
| Jans Smetss | |
| Jan Smuts | |
 |
|
|
|
|
| Amatā 1939. gada 5. septembris – 1948. gada 4. jūnijs |
|
| Priekštecis | Džeimss Hercogs |
|---|---|
| Pēctecis | Daniels Fransuā Malāns |
| Amatā 1919. gada 3. septembris – 1924. gada 30. jūnijs |
|
| Priekštecis | Luiss Bota |
| Pēctecis | Džeimss Hercogs |
|
|
|
| Dzimš. dati | 1870. gada 24. maijs Bovenplāca (Bovenplaats), pie Malmsberijas,  Kāpzemes kolonija (tagad  DĀR) |
| Mirš. dati | 1950. gada 11. septembris Irēne (Irene), pie Pretorijas,  Dienvidāfrikas Savienība (tagad DĀR) |
| Tautība | būrs |
| Politiskā partija | Dienvidāfrikas partija Apvienotā partija |
| Profesija | militārpersona |
| Alma mater | Kembridžas universitāte, Viktorijas koledža, Stellenboša |
| Reliģija | kalvinists |
Feldmaršals Jans Kristiāns Smetss (afrikandu: Jan Christian Smuts, dzimis 1870. gada 24. maijā, miris 1950. gada 11. septembrī) - afrikandu izcelsmes Dienvidāfrikas un Lielbritānijas karavīrs un politiķis, kā arī filozofs.
Dzimis turīgu būru zemnieku ģimenē. 1886. gadā, sešpadsmit gadu vecumā, sāka studēt (Viktorijas koledžā (tagad (Stellenbošas universitāte), vēlāk pārcēlās studēt uz Angliju, mācījās jurisprudenci Kembridžas universitātē, kuru pabeidza 1893. gadā. Pēc universitātes beigšanas strādāja par juristu Keiptaunā, kur 1895. gadā kļuva par kompānijas De Beers īpašnieka Sesila Rodsa juridisko padomnieku. Pēc Džeimsona reida Smetss pameta Rodsu un pārcēlās uz Transvālas galvaspilsētu Pretoriju.
Smetss karoja būru pusē Angļu - būru karā. Vēlāk bija augsta ranga virsnieks gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā un ir vienīgais cilvēks, kurš parakstījis miera līgumus gan pēc Pirmā, gan Otrā pasaules kara. Būru kara laikā Smetss bija Transvālas prezidenta Paula Krūgera padomnieks, bet vēlāk - piedalījās partizāņu karā Kosa de la Reja vadībā. Smetss bija viens no galvenajiem būru padošanās līguma parakstītājiem (angļu puses līderis bija Lords Kičeners). Pirmā pasaules kara laikā Smetss kopā ar Luisu Botu piedalījās Vācu Dievidrietumāfrikas (mūsdienu Namībijas) ieņemšanā, karoja Vācu Austrumāfrikā (mūsdienu Burundi, Ruanda un Tanzānija). 1917. gada sākumā tika izsaukts uz Londonu, darbojās Deivida Loida-Džordža kabinetā, un ir viens no britu kara aviācijas dibinātājiem.
No 1919. līdz 1924. gadam un no 1939. līdz 1948. gadam Smetss bija Dienvidāfrikas Savienības premjerministrs. Viņš ir viens no Tautu Savienības un arī ANO izveides autoriem un ir vienīgais cilvēks, kurš parakstījis abu organizāciju dibināšanas dokumentus. Smetss ir ANO dibināšanas līguma preambulas autors. Tomēr 1946. gadā ANO nosodīja Smetsa valdību par tās piekopto rasu segregāciju (Jans Smetss, nebūdams aparteīda autors, tomēr neatzina valsts melnādaino cilvēka politiskās tiesības). Smetss, atbalstīdams Balfūra deklarāciju un būdams Haīms Veicmana personīgs draugs, bija Izraēlas valsts izveides piekritējs.
Kā filozofs Smetss pazīstams kā filozofiskā virziena holisma nodibinātājs.
