Burundi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Burundi Republika
Republika y’Uburundi
République du Burundi
Burundi karogs Burundi ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Ubumwe, Ibikorwa, Iterambere"  (rundu)
"Unité, Travail, Progrès"  (franču)
"Vienotība, Darbs, Progress" 1
HimnaBurundi bwacu (Mūsu Burundi)
Location of Burundi
Burundi atrašanās vieta Dienvidu Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Bužumbura
3°30′S 30°00′E
Valsts valodas kirundi, franču valoda
Valdība republika
 -  Prezidents Pjērs Nkurunziza
Neatkarība no Beļģijas 
 -  Atzīta 1962. gada 1. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 27 834 km² (145.)
 -  Ūdens (%) 7,8
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. g. 9 511 330[1] (88.)
 -  Blīvums 323/km² (45.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $3,245 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $162 
HDI (2007) 0,394 (174)
Valūta Burundi franks (BIF)
Laika josla CAT (UTC+2)
Interneta domēns .bi
ISO 3166-1 kods 108 / BDI / BI
Tālsarunu kods +257
1 Pirms 1966. gada, "Ganza Sabwa".

Burundi (kirundi: Uburundi, franču: Burundi, izrunā [buˈɾundi]), oficiāli Burundi Republika (Republika y’Uburundi, République du Burundi), ir valsts Āfrikā. Robežojas ar Ruandu ziemeļos, ar Tanzāniju austrumos un ar Kongo Demokrātisko Republiku rietumos. Valsts galvaspilsēta ir Bužumbura. Burundi atrodas uz plakankalnes starp Kongo un Nīlas baseiniem.

Aptuveni 80% no iedzīvotājiem ir huti, bet no atlikušajiem lielākā daļa ir tutsi.[2] Aptuveni 1% veido arī teritorijas pirmiedzīvotāji no tva pigmeju cilts. Valsts valodas ir kirundi un franču valoda. Plaši tiek izmantota arī svahili valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība, galvenokārt Romas Katoļu baznīca, kā arī daudzi ir pievērsušies tradicionālajām ticībām. Valūta ir Burundi franks.

Burundi ir līdzīga savām kaimiņvalstīm, kuras tāpat kā Burundi ir biezi apdzīvotas un nabadzīgas. Lielas problēmas Burundi iedzīvotājiem sagādā milzīgais bēgļu skaits, kas devies prom no sagrautās Ruandas. Burundi ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē un ar vienu no mazākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie Burundi iedzīvotāji bija pigmeji, kurus vēlāk absorbēja ieceļojošās hutu ciltis.

No 16. gadsimta Burundi pastāvēja kā neatkarīga karaliste, taču 1903. gadā to pakļāva vācu kolonizatori, un pēc Pirmā Pasaules kara tā nonāca Beļģijas pārvaldībā. Pēc II Pasaules kara ar ANO lēmumu tā kļuva par Beļģijas aizbilstamās teritorijas Ruandas-Urundi sastāvdaļu un tās bija apvienotas vienā valstī. 1962. gadā Burundi ieguva neatkarību.

No neatkarības iegūšanas 1962. gada līdz prezidenta vēlēšanām 1993. gadā Burundi pārvaldījuši vairāki militāri diktatori. Šie gadi sasitās ar milzīgu etnisku vardarbību, kad 1965., 1972., 1988. un 1993. gadā hutu ekstrēmisti izvērsa plašu genocīdu pret tuci minoritāti. 1972. gadā tutsu karotāji nogalināja apmēram 10 000 hutu.

1993. gadā Burundi notika demokrātiskas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva hutu Demokrātu frontes līderis Melchior Ndadaye, pēc pāris mēnešiem prezidentu nogalināja tuci minoritātes pārstāvji, kas kļuva par nākamo genocīda iemeslu pret tuci. Genocīds pret tuciem turpinājās līdz pat 1996. gadam.

Pašreizējais Burundi prezidents ir Pierre Nkurunziza, un lai gan pēdējā laikā situācija valstī ir uzlabojusies Burundi tiek uzskatīta par bumbu ar laika degli, kas var eksplodēt jebkurā laikā, tādēļ daudzas valstis iesaka saviem pilsoņiem nesteigties ar ceļošanu, kamēr situācija Burundi nav nostabilizējusies.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burundi atrodas Āfrikas centrālajā daļā uz austrumiem no Kongo Demokrātiskās Republikas uz plakankalnes starp Kongo un Nīlas baseiniem. Plakankalnes augstums svārstās no 772 līdz 2 670 metriem virs jūras līmeņa, bet vidējais augstums sasniedz 1 707 metrus virs jūras līmeņa. Ar kopējo platību 27 834 km², tā ir 146. lielākā valsts pasaulē. Izmēra ziņā tā ir līdzīga Haiti un Ekvatoriālai Gvinejai.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burundi atrodas ekvatoriālajā klimata zonā. Burundi gadā ir divas lietus sezonas, kuras ilgst no februāra līdz maijam un no septembra līdz novembrim, kā arī divi sausuma periodi kuri ilgst no jūnija līdz augustam un no decembra līdz janvārim. Vidējā gaisa temperatūra gadā svārstās no 23 °C līdz 17 °C un temperatūra ir pārsvarā mēreni silta, taču ir atkarībā no atrašanās vietas, kalnainajos apvidos ir vēsāks, bet līdzenumā temperatūra sausuma periodos var pārkāpt 30 °C.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārapdzīvotība auglīgajos apvidos[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju vairākums ir zemkopji. Auglīgajos apvidos dzīvo un strādā daudz cilvēku, jo kopumā zeme ir mazauglīga. Zemes lauciņi ir pietiekami lieli, lai apgādātu ģimeni ar pārtiku. Vienīgi tad, ja ir neražas gads, var iestāties bads. Dažās vietās zemi izmanto pārāk intensīvi, tur sākas augsnes erozija.

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burundi iedzīvotāji (tutsi un huti) no paaudzes paaudzē ar mutvārdiem nodod stāstus, dziesmas un mūziku. Tutsu tautas dejas ir viens no kultūras spilgtākajiem piemēriem. Šāds piemērs ir arī 12 vai 15 bundzinieku lielās grupas, kad visi vienlaikus rībina bungas, neizmantojot nevienu citu instrumentu.

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskajās spēlēs Burundi sportisti debitēja Atlantas 1996. gada Olimpiskajās spēlēs.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Country Comparison :: Population. CIA - The World Factbook. Atjaunināts: 2010-08-24.
  2. (angliski) Burundi. Britannica Online Encyclopedia. Atjaunināts: 2010-08-24.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • (angliski) Burundi CIA - The World Factbook