Tautu Savienība

Tautu Savienības vēsturiskais nams (Palais des Nations) Ženēvā

Tautu Savienība jeb Nāciju Līga (angļu: League of Nations, franču: Société des Nations, spāņu: Sociedad de Naciones) bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919. līdz 1920. gadam Versaļas līguma rezultātā. No 1934. gada 28. septembra līdz 1935. gada 23. februārim tajā bija 58 dalībvalstis, kas bija lielākais skaits Savienības pastāvēšanas laikā. Savienības mērķi bija vispārēja atbruņošanās, iespējamo karu novēršana, izmantojot kolektīvo drošību, konfliktu atrisināšana sarunu ceļā, atteikšanās no slepenās diplomātijas un globāla dzīves kvalitātes uzlabošana. Diplomātiskajā filozofijā Tautu Savienības darbība bija paredzēta vismaz simts gadus. Savienībai nebija pašiem savi bruņotie spēki, tamdēļ tā bija atkarīga no lielvalstīm, lai spētu realizēt savus mērķus, piemēram, lai uzturētu ekonomiskās sankcijas vai arī veiktu sankcijas pret valstīm, kas uzsākušas agresiju. Savukārt lielvalstis īpaši nevēlējās sniegt savu atbalstu šajā jautājumā. Tādēļ praksē tika izmantota tikai viena veida sankcija - izslēgšana no Tautu Savienības. Līdz ar to, tuvojoties Otrā pasaules kara sākumam, Tautu Savienība parādīja savu nespēju efektīvi ietekmēt notikumus, un faktiski izjuka. Formāli Tautu Savienība pastāvēja līdz 1946. gadam, kad speciāli tika sasaukta asambleja, kurā tas tika nolemts.

Oficiālās valodas Tautu Savienībā bija franču, angļu un spāņu valodas. Tika izskatīts arī variants noteikt par Savienības valodu esperanto. Tautu Savienībai arī netika noteikts oficiālais karogs un logo, jo dalībvalstis Savienības pastāvēšanas laikā nespēja par to vienoties.

Latvija Tautu Savienībā tika uzņemta 1921. gada 22. septembrī.

Par Tautu Savienības tiešu pēcteci var uzskatīt Apvienotās Nācijas.