KONE

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kone)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kone Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma mašīnbūve
Dibināts 1910. gads
Galvenais birojs Espo, Karogs: Somija Somija
Galvenās personas Anti Herlins, Mati Alahuhta
Produkti lifti, eskalatori, automātiskās durvis
Īpašnieks(-i) ABB
Darbinieki 33 755 (2010. gadā)[1]
Mājaslapa kone.com
Karogi pie Kone galvenā biroja Espo

Kone Oyj ir starptautisks inženierijas un apkalpošanas uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas Espo, Somijā. Tas ir ceturtais lielākais liftu un eskalatoru ražotājs pasaulē,[2] Kone arī piedāvā automātiski atveramas durvis un vārtus. Uzņēmums veic arī šo iekārtu apkalpošanas un modernizācijas darbus. Kopš 1924. gada Kone pieder vienai no Somijas bagātākajām ģimenēm Herliniem; viņi arī ieņem direktoru padomes priekšsēdētāja amatu. Kone somu valodā nozīmē "mašīna".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1908. gadā Helsinkos bijušajos staļļos tika izveidota mašīnu darbnīca Tamro, kurā remontēja un atjaunoja dažādas iekārtas. 1910. gada 27. oktobrī Tamro īpašnieki apvienojās uzņēmumā Kone, bet vēlāk pārdeva savu biznesu Somijas vadošajam elektrodzinēju un iekārtu ražotājam Ab Gottfr. Strömberg Oy. Kone pārvietojās uz Strömberg rūpnieciskajiem īpašumiem un veica Strömberg agrāk iegādāto dzinēju atjaunošanu un pārdošanu ar KONE nosaukumu. Stromberg bija liftu importēšanas licence no Zviedrijas uzņēmuma Graham Brothers, kuru tā nodeva Kone. Pirmā Pasaules kara laikā uzņēmums piegādāja Krievijas armijai munīciju, kas deva lielu ienākumu pieaugumu.

Pēc Somijas neatkarības iegūšanas beidzās Graham Brothers licence. Strömberg visu liftu nodaļu pievienoja Kone. 1919. gadā Kone sāka pati savu liftu izgatavošanu un uzstādīšanu. Tā kā pēckara Somijā bija mazs pieprasījums pēc liftiem, uzņēmums ražoja dažādus patēriņa preces, piemēram, karbīda lampas, kafijas dzirnaviņas, slidas.

Līdz 1924. gadam ekonomika bija atkopusies, un Kone pārdeva jau 100 liftus gadā. Savukārt mātes uzņēmums Strömberg bija tuvu bankrotam, un Kone tika pārdota Haraldam Herlinam. 1927. gadā Kone pārvietojās uz lielākām telpām bijušajā margarīna fabrikā. Ražošana pieauga līdz 320 liftiem 1928. gadā. 1930. gadu Lielā Depresija pārdošanu samazināja līdz 1924. gada līmenim. 1933. gadā Kone sāka rūpniecisko celtņu, kā arī elektrodzinēju ražošanu. Vēlāk sāka ražot arī telferus, konveijerus un konveijeru sistēmas.

Otrajā Pasaules karā Kone piegādāja armijai munīciju un koksnes gāzģeneratorus transportlīdzekļiem. Pēc Helsinku bombardēšanas un rūpniecisko celtņu pieprasījuma pieauguma Kone celtņu ražotni 1943. gadā pārcēla uz 55 km attālo Hivinkē.

Pēc kara beigām Somijai bija jāmaksā reparācijas Padomju Savienībai. No 1945. līdz 1952. gadam KONE uz PSRS nosūtīja 108 liftus, 202 rūpnieciskos celtņus un 265 elektriskās vinčas, kurus apmaksāja Somijas valdība. Arī pēc reparāciju programmas beigām uzņēmums uz PSRS turpināja eksportēt savu produkciju. Pašas Somijas būvniecības nozare pēc kara neatkopās vēl ilgu laiku, tāpēc iekšzemes pieprasījums pēc liftiem bija ļoti zems. Savukārt rūpniecībā bija nepieciešami celtņi un telferi. Tā kā Somijas ostas paplašinājās un modernizējās, Kone 1950. gadā sāka ražot ostu celtņus.

1950. gados Somijā beidzot sākās plaša būvniecība. Lielākām un augstākām celtnēm bija nepieciešamība liftiem izstrādāt attīstītākas kontroles sistēmas un automātiski atveramās durvis. 1957. gadā Zviedrijā tika atklāts pirmais ārzemju apakšuzņēmums AB Kone Hissar, kas nodarbojās ar liftu pārdošanu un apkalpošanu Zviedrijā. 1950. gados tika iegadāta Rāhes tērauda lietuve Raahen Teräsvalimo Oy.

1967. gadā Hivinkē tika atklāta moderna liftu ražotne, spēja ražot divreiz vairāk par Somijas pieprasījumu. 1968. gadā Kone iegādājās ASEA liftu biznesu, kurai bija filiāles arī Norvēģijā un Dānijā un bija lielāks par pašu Kone. 1969. gadā tika nopirkts Spānijas Eguren, 1970. gadā Austrijas Sowitsch, 1971. gadā Falconi Francijas filiāle, 1973. gadā VFR Hävemeier & Sander, 1974. gadā Anglijas Whitbread. 1974. gadā Kone iegādājās Westinghouse nerentablo Eiropas liftu biznesu. Četru gadu laikā panākot peļņu bijušajā Westinghouse biznesā, Kone kļuva pa vienu no pasaulē vadošajiem liftu ražotājiem kopā ar Otis, Schindler un Thyssen. Uzņēmumam laba izdevība radās, kad 1973.—1974. gada naftas krīzes laikā kuģu būvētājiem lielu tankkuģu būvēšanai bija nepieciešami jauni celtņi.

1980. gados Kone paplašinājās, iegādājoties uzņēmumus un ieejot jaunos ģeogrāfiskos tirgos. 1981. gadā kompānija nopirka ASV liftu ražotāju Armor Elevator Company, kas turpināja darboties neatkarīgi. Tika apgūtas jaunas nozares: elektroniskās medicīnas tehnoloģijas (KONE Instrument Division), koksnes kraušanas iekārtas celulozes un papīra rūpniecībai (KONE Wood), augstspiediena hidrauliskās cauruļsistēmas (GS-Hydro), kā arī citas mazākas. 1982. gadā tika iegādāta Navire Cargo Gear Oy; 1983. gadā tika nopirkta Apvienotās Karalistes MacGregor International; abas kompānijas tika apvienotas ar nosaukumu (MacGregor-Navire), kas nodarbojās ar kuģu iekraušanas risinājumiem. 1980. gados Kone Hivinkē izveidoja pētniecisko laboratoriju, lai neatpaliktu jaunu produktu izveidē.

1990. gadu sākumā, iestājoties globālai recesijai, tika nolemts paturēt tikai liftu, eskalatoru un automātisko durvju biznesu, pārējās nozares pārdodot. 1993. gadā Zviedrijā bāzētai starptautiskai grupai Incentive tika pārdota MacGregor-Navire. 1994. gadā GS-Hydro tika pārdota GSH International; KONE Wood pārdeva Austrijas Andritz AG; celtņu nozari apvienoja vienā uzņēmumā KCI Konecranes International un pārdeva Zviedrijas investīciju kompānijai Industri Kapital. 1995. gadā tika pārdota Kone medicīnas iekārtu nodaļa ASV Thermo Clinical Labsystems; arī pārdots Raahen Teräsvalimo Oy. 1994. gada Kone iegādājās ASV ceturto lielāko liftu kompāniju Montgomery Elevator Company. Tika iegūtas atlikušās daļas Vācijas O&K Rolltreppen. Notika iespiešanās Ķīnas un Indijas tirgū.

1996. gadā Kone prezentēja lineāro dzinēju tehnoloģiju liftiem, kas ļāva izveidot mašīntelpu bez lielā paaugstinājuma virs šahtas un ietaupīt elektroenerģiju, salīdzinot ar hidrauliskiem liftiem. Ar jauno cēlējmašīnu EcoDisc un bezmašīntelpas liftu MonoSpace Kone bija pirmā pasaulē ar šādu tehnoloģiju. 1998. gadā tika noslēgta stratēģiska alianse ar Japānas Toshiba Elevator and Building Systems Corporation.

2002. gadā tika iegādāts par Kone lielāks Somijas konglomerāts Partek. 2003. gadā Kone nolēma paturēt tikai kravu iekraušanas biznesu, kas tika reorganizēts jaunā kompānijā Cargotec, bet pārējo pārdot. 2003. gadā somu investoru grupai tika pārdots bijušās Partek kaļķakmens pārstrādātājs Nordkalk. 2003. gadā Valmet mežizstrādes nodaļa tika pārdota Japānas Komatsu Forest; minerālvates izolācijas ražošanas uzņēmuma Paroc daļas, kas piederēja Partek, tika pārdotas pašam Paroc. 2004. gadā ASV kompānijai AGCO tika pārdots traktoru ražotājs Valtra, kā arī Sisu Diesel; Sisu Auto tika pārdots Somijas investoru grupai. 2004. gada beigās Kone Cargotec iegādājās globālo jūras kravu plūsmu risinājumu ražotāju MacGREGOR no Zviedrijas Industri Kapital un Gambro AB. 2005. gada 1. jūnijā Kone sadalījās divās kompānijās: liftu, eskalatoru un automātisko durvju bizness palika jaunajai KONE, bet pārējo nodeva Cargotec.

2004. gadā uzņēmums izstrādāja tehnoloģiju KONE MaxiSpace, kas iztiek bez pretsvara, ļaujot palielināt lifta kabīni tāda paša lieluma šahtā ar pretsvaru. 2007. gadā kompānija paziņoja , ka tā pārtrauc hidraulisko liftu ražošanu, pilnībā pārejot uz EcoSpace tehnoloģiju.

2005. gadā Kone iegādājās Stewart Moskal no Schindler Elevator. 2009. gadā Kone nopirka Fairway Elevator Compan Filadelfijā, ASV.

KONE Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gada 8. novembrī tika dibināts KONE Elevators Oy meitasuzņēmums SIA KONE Lifti Latvija. Uzņēmums veic jaunu liftu, eskalatoru un pacēlāju uzstādīšanu un modernizāciju, kā arī esošo liftu, tai skaitā padomju laika un pirmskara, apkalpošanu.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Annual Results 2010. Kone. Atjaunināts: 6 February 2011.
  2. Industry report - Lifts and escalators – an industry in flux, Dr. Jürgen Dispan (IMU Institute Stuttgart), 02.11.2007
  3. SIA "KONE Lifti Latvija" darbības apraksts

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]