UPM-Kymmene

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
UPM-Kymmene Oyj
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma kokapstrāde
Priekštecis Yhtyneet Paperitehtaat,
Kymmene
Dibināts 1996. gads
Galvenais birojs Helsinki, Karogs: Somija Somija
Produkti papīrs, celuloze

UPM-Kymmene Oyj (bieži saukts vienkārši par UPM) ir Somijas kokapstrādes uzņēmums, kas ražo galvenokārt papīru un celulozi. Dibināts 1996. gadā apvienojoties Yhtyneet Paperitehtaat ar Kymmene.

UPM sastāv no trīs biznesa grupām: enerģija un celuloze, papīrs un inženierijas materiāli.

UPM pieder 43,08 % kapitāldaļu energoražošanas uzņēmumā Pohjolan Voima, kas tam piegādā elektronerģiju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadu sākumā Somijas papīra un celulozes ražotāji Kymmene Oy un Repola Oy plānoja apvienoties. 1995. gadā abu uzņēmumu akcionāri to atbalstīja un arī Eiropas Komisija to akceptēja.[1] Abi uzņēmumi sāka darboties kā vienota vienība 1995. gada novembrī, bet oficiāli apvienošanās stājās spēkā 1996. gada 1. maijā.[2][3] Jaunā uzņēmuma nosaukums UPM-Kymmene tika veidots no abu uzņēmumu nosaukumiem: UPM (United Paper Mills — "Apvienotās papīra fabrikas") bija angliskais nosaukums Repola sastāvdaļai Yhtyneet Paperitehtaat, kas līdz 1991. gadam bija patstāvīgs uzņēmums. 1996. gada 2. maijā UPM-Kymmene sāka tirgot savas akcijas Helsinku biržā.

1996. gada decembrī investoru grupai Erikem Luxembourg S.A. tika pārdotas ķīmisko vielu ražošanas uzņēmuma Finnish Chemicals Oy visas 50 % UPM piederošās daļas.[4] 1997. gadā uzņēmumam Metsä-Botnia (tagad Metsä Fibre) pārdota Joutseno celulozes ražotne.[5]

2000. gada augustā UPM-Kymmene ieguva Ķīnas papīra ražotāju Changshu, tādējādi nostiprinoties Austrumāzijas tirgū. Tajā pašā gadā tika nopirkts Kanādas papīra ražotājs Repap Enterprises Inc. 2001. gadā meitas uzņēmums Shauman Wood ieguva vairākumu Krievijas finiera ražošanas uzņēmumā ZAO Chudovo-RWS, Novgorodas apgabalā. UPM-Kymmene iegādājās visas daļas Vācijas papīrfabrikā G. Haindl'sche Papier Fabriken KgaA. Pēc Eiropas Savienības bažām par monopola izveidošanos UPM-Kymmene piekrita divas no sešām Haindl fabrikām pārdot konkurentam Norske Skog. Atlikušās četras fabrikas atradās Vācijā Augsburgā, Šongavā un Švettā, kā arī Austrijā Šteirermūlā.

2001. gada janvārī UPM-Kymmene reorganizēja savu struktūru, sadalot kompāniju četrās galvenās grupās: Papīrs (Paper), Konvertēšana (Converting), Koksnes produkti (Wood Products) un Citas operācijas (Other Operations). Citas operācijas iekļauts Meža departaments, Nekustamā īpašuma nodaļa un Enerģijas departaments. Papīra nodaļa bija lielākā uzņēmuma nodaļa ar 25 papīra mašīnām septiņās valstīs. Tajā laikā UPM bija lielākais žurnālu papīra ražotājs pasaulē, kā arī lielākais avīžu papīra, augstas kvalitātes papīra un speciālā papīra ražotājs Eiropā.[6]

2005. gadā UPM-Kymmene savu 25 % kapitāldaļu uzņēmumā Finnish Peroxides pārdeva Beļģijas uzņēmumam Solvay.[7]

Sakarā ar papīra pārprodukciju pasaulē 2006. gadā tika veikti izmaksu samazināšanas pasākumi; slēgta Voikkaa papīrfabrika Kūsankoski. 2007. gadā tika slēgta papīrfabrika Miramiči Kanādā. 2008. gadā UPM slēdza Kajāni papīrfabriku un Tervasāri celulozes fabriku.

2009. gada decembrī UPM-Kymmene daļa celulozes ražotājā Metsä-Botnia samazinājās līdz 17 %; no Metsä-Botnia iegūta Fraibentosas celulozes ražotne Urugvajā.[5] 2012. gada aprīlī Metsä-Botnia kapitāldaļas par 150 miljoniem EUR pārdotas Metsä Group mātes uzņēmumam Metsäliitto Osuuskunta.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]