Konrāds Švāgers

Vikipēdijas lapa
Konrāds Švāgers
Conrad Joseph Johann Schwager
Personīgā informācija
Dzimis 1837. gada 20. februārī
Protivina, Austrijas Impērija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1891. gada 2. maijā (54 gadi)
Minhene, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Paleontoloģija
Darba vietas Bavārijas valsts paleontoloģijas un ģeoloģijas kolekciju krātuve
Sasniegumi, atklājumi Fosilo foraminīferu pētījumi

Konrāds Švāgers (Conrad Schwager, 1837—1891) bija vācu ģeologs un mikropaleontologs, specializjās foraminīferu pētniecībā, aprakstīja daudzas jaunas sugas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konrāds Švāgers dzimis Dienvidbohēmijā, Protivinas pilsētā netālu no Pisekas Johanna un Annas Švāgeru ģimenē. Sākotnēji Konrādu privāti apmācīja māte un skolotājs no Neišloses (Zahradkas pils Čehijas ziemeļos), uz kurieni 1840. gadā pils administrators nosūtīja Konrāda tēvu. 1848. gada rudenī viņš sāka apmeklēt ģimnāziju Pisekā, tad ģimnāziju Prāgas Klainseites (Malá Strana) rajonā, bet 1852. gadā vidusskolu Prāgas vecpilsētā, kuru pabeidza 1855. gadā. Pēc iestāju eksāmena nolikšanas Konrāds iestājās Prāgas Politehniskajā institūtā, kur mācījās ķīmiju, matemātiku, fiziku, bet pēc tam dabaszinātnes. Tajā laikā viņš gāja uz Augusta fon Roisa (August Emanuel von Reuss) ģeoloģijas un paleontoloģijas lekcijām, kā arī apmeklēja universitātes zooloģijas un mineraloģijas lekcijas kā uzlūgtais students. 1860. gada rudenī viņš iestājās Minhenes Universitātē un mācījās tur ķīmiju un botāniku, zooloģiju un salīdzinošo anatomiju. Alberta Oppela ietekmē viņš pilnībā nodevās paleontoloģijai un 1863. gadā kļuva par Vilhelma Gumbela līdzstrādnieku Bavārijas valsts ģeognostiskajā komisijā. No 1865. līdz 1873. gadam veica kartēšanu plašās teritorijās Vidusfrankonijā, Švābijā un Augšfrankonijā. 1873. gada pavasarī viņš pārcēlās par asistentu pie Kārļa Alfrēda fon Cittela uz Valsts paleontoloģisko kolekciju krātuvi Minhenē, bet 1890. gadā tika iecelts tur par adjunktu.

Konrāds specializējās foraminiferu pētniecībā, kuras kopš tā laika kļuva par nozīmīgām vadfosilijām ģeoloģijā. Paraugu lielāko daļu viņam piegādāja kolēģi. Lielāko vērību savos mikropaleontoģiskajos pētījumos Konrāds veltīja jaunu sugu aprakstīšanai un rūpīgai sarežģītu un lielu foraminīferu struktūranalīzei. Daudzas viņa publikācijas vēl joprojām tiek citētas zinātniskajā literatūrā. Jaunaprakstītās mikrofosilijas Konrāds pats personīgi pārzīmēja un daļēji arī litografēja. Lielāko daļu Cittela pētīto sūkļu fosiliju attēlu un šablonus daudzām gravīrām uz koka Cittela darba "Handbuch der Paleontologie" (1876-1880) pirmajam sējumam veidoja Konrāds. Konrāda Švāgera vārdā ir nosauktas vairākas foraminīferu sugas, kas iemūžina viņa ieguldījumu paleontoloģijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]