Krievu alfabēts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Krievu alfabēts mūsdienu krievu valodas alfabēts un ir veidots uz kirilicas rakstu sistēmas pamata. Ieviests ap 988. gadu laikā, kad Kijevas Krievzeme tika pievērsta kristietībai.

Kopš 1942. gada. alfabētā ir 33 burti. No 1918. g., kad tika veikta pēdējā nozīmīgā krievu valodas pareizrakstības reforma, līdz 1942. gadam Е un Ё tika uzskatīti par viena un tā paša burta diviem variantiem.

А а Б б В в Г г Д д Е е Ё ё
Ж ж З з И и Й й К к Л л М м
Н н О о П п Р р С с Т т У у
Ф ф Х х Ц ц Ч ч Ш ш Щ щ Ъ ъ
Ы ы Ь ь Э э Ю ю Я я

Alfabēts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu valodas alfabēts ir šāds:

Krievu alfabēts.

(klausīties krievu alfabētu)
Problēmas? Skat palīgu (angliski).
Lielais
burts
Mazais
burts
Nosaukums
(krieviski)
Vecais
nosaukums[1]
IPA
vērtība
Alofoni un
pozicionālā
maiņa
Latviskā atbilstība
(pamatfonēmai)
Unicode
pozīcija
А а а
[a]
азъ
[as]
/a/ /æ/, /ɨ/, /ə/, /ɐ/ a vārdā varde U+0410 / U+0430
Б б бэ
[bɛ]
буки
[ˈbu.kʲɪ]
/b/ vai /bʲ/ b vārdā biete U+0411 / U+0431
В в вэ
[vɛ]
вѣди
['vʲe.dʲɪ]
/v/ vai /vʲ/ /f/[2] v vārdā vārds U+0412 / U+0432
Г г гэ
[gɛ]
глаголь
[glɐˈgolʲ]
/g/ g vārdā galva U+0413 / U+0433
Д д дэ
[dɛ]
добро
[dɐˈbro]
/d/ vai /dʲ/ d vārdā diena U+0414 / U+0434
Е е е
[jɛ]
есть
[jesʲtʲ]
/je/ vai / ʲe/ /ɛ/, /e/, /ɪ/, /ɨ/ je vārdā jenots U+0415 / U+0435
Ё ё ё
[jo]
- /jo/ vai / ʲo/ jo vārdā majorāns U+0401 / U+0451
Ж ж жэ
[ʐɛ]
живѣте
[ʐɨˈvʲe.tʲɪ]
/ʐ/ nav tiešas
atbilstības
U+0416 / U+0436
З з зэ
[zɛ]
земля
[zʲɪˈmlʲa]
/z/ vai /zʲ/ z vārdā zaķis U+0417 / U+0437
И и и
[i]
иже
[ˈi.ʐɨ]
/i/ vai / ʲi/ /ɨ/ i vārdā ilgs U+0418 / U+0438
Й й и краткое
[i ˈkra.tkə.ɪ]
и съ краткой
[ɪ s ˈkra.tkəj]
/j/ j vārdā jūra U+0419 / U+0439
К к ка
[ka]
како
[ˈka.kə]
/k/ vai /kʲ/ k vārdā kāja U+041A / U+043A
Л л эл vai эль
[el] vai [elʲ]
люди
[ˈlʲʉ.dʲɪ]
/l/ vai /lʲ/ l vārdā lampa U+041B / U+043B
М м эм
[ɛm]
мыслѣте
[mɨ.ˈsʲlʲe.tʲɪ]
/m/ vai /mʲ/ m vārdā malt U+041C / U+043C
Н н эн
[ɛn]
нашъ
[naʂ]
/n/ vai /nʲ/ n vārdā nakts U+041D / U+043D
О о o
[o]
онъ
[on]
/o/ /ə/, /ɐ/, /ɵ/ o vārdā orgāns U+041E / U+043E
П п пэ
[pɛ]
покой
[pɐˈkoj]
/p/ vai /pʲ/ p vārdā pats U+041F / U+043F
Р р эр
[ɛr]
рцы
[rtsɨ]
/r/ vai /rʲ/ r vārdā rasa U+0420 / U+0440
С с эс
[ɛs]
слово
[ˈslo.və]
/s/ vai /sʲ/ s vārdā saule U+0421 / U+0441
Т т тэ
[tɛ]
твердо
[ˈtvʲɛ.rdə]
/t/ vai /tʲ/ t vārdā taure U+0422 / U+0442
У у у
[u]
укъ
[uk]
/u/ /ʊ/, /ʉ/ u vārdā upe U+0423 / U+0443
Ф ф эф
[ɛf]
фертъ
[fʲɛrt]
/f/ vai /fʲ/ f vārdā filma U+0424 / U+0444
Х х ха
[xa]
хѣръ
[xʲɛr]
/x/ h vārdā halva U+0425 / U+0445
Ц ц це
[tsɛ]
цы
[tsɨ]
/ts/ vai /tsʲ/ c vārdā cālis U+0426 / U+0446
Ч ч че
[tɕɛ]
червь
[tɕɛrfʲ]
/tɕ/ nav tiešas
atbilstības
U+0427 / U+0447
Ш ш ша
[ʂa]
ша
[ʂa]
/ʂ/ š vārdā šķauda [3] U+0428 / U+0448
Щ щ ща
[ɕɕa]
ща
[ɕtɕa]
/ɕɕ/ nav tiešas
atbilstības
U+0429 / U+0449
Ъ ъ твёрдый знак
[ˈtvʲо.rdɨj znak]
еръ
[jɛr]
/-/[4] nav tiešas
atbilstības
U+042A / U+044A
Ы ы ы
[ɨ]
еры
[jɪˈrɨ]
[ɨ] nav tiešas
atbilstības
U+042B / U+044B
Ь ь мягкий знак
[ˈmʲækʲɪj znak]
ерь
[jerʲ]
/ ʲ/[5] nav tiešas
atbilstības
U+042C / U+044C
Э э э
[ɛ]
э оборотное
[ˈɛ ə.bɐˈro.tnə.ɪ]
/e/ /ɛ/, /ɪ/ e vārdā egle U+042D / U+044D
Ю ю ю
[ju]
ю
[ju]
/ju/ vai / ʲu/ /jʉ/ ju vārdā junda U+042E / U+044E
Я я я
[ja]
я
[ja]
/ja/ vai / ʲa/ ja vārdā jaka U+042F / U+044F
1918. g. reformā atceltie burti
І і - і десятеричное
[i]
/i/ or / ʲi/
Ѳ ѳ - ѳита
[fʲɪˈta]
/f/ vai /fʲ/
Ѣ ѣ - ять
[jætʲ]
/je/ vai / ʲe/
Ѵ ѵ - ижица
[ˈi.ʐɨ.tsə]
/i/ vai / ʲi/
kopš 18. gs. nelietotie burti
Ѕ ѕ - зѣло
[ˈzʲɛ.lə]
/dz/, /z/ vai /zʲ/
Ѯ ѯ - кси
[ksʲi]
/ks/ vai /ksʲ/
Ѱ ѱ - пси
[psʲi]
/ps/ vai /psʲ/
Ѡ ѡ - омега
[ɐˈmʲɛ.gə]
/o/
Ѫ ѫ - юсъ большой
[jus bɐlʲˈʂoj]
/u/,/ju/ vai / ʲu/
Ѧ ѧ - юсъ малый
[jus ˈmɑ.lɨj]
/ja/ vai / ʲa/
Ѭ ѭ - юсъ большой іотированный
[jus bɐlʲˈʂoj jɪˈtʲi.rə.vən.nɨj]
/ju/ vai / ʲu/
Ѩ ѩ - юсъ малый іотированный
[jus ˈmɑ.lɨj jɪˈtʲi.rə.vən.nɨj]
/ja/ vai / ʲa/
Piezīmes un atsauces
  1. Līdz apm. 1900.g. burtu nosaukumiem tika lietoti baznīcslāvu valodas vārdi. Šeit doti pirmsreformas ortogrāfijā.
  2. Pirms cita nebalsīga līdzskaņa.
  3. Latviešu valodā tikai pirms cita palatāla līdzskaņa, citās pozīcijās latviešu valodā fonēma /ʃ/
  4. Zīme, kas norāda, ka pirms tās esošais līdzskanis nav palatalizējams.
  5. Norāda uz iepriekšējā līdzkaņa palatalizāciju.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]