Kurdistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kurdu apdzīvotā teritorija

Kurdistāna ir apgabals Tuvajos Austrumos, kuru apdzīvo kurdi. Tas daļēji atrodas Turcijā, Irākā, Irānā, Armēnijā un Sīrijā. Precīzas robežas ir grūti noteikt, jo šīs valstis atsakās atzīt Kurdistānu kā demogrāfisku vai ģeogrāfisku reģionu.

Kurdi ir pasaulē lielākā etniskā nacionālā grupa (apmēram 25 miljoni), kurai nav savas valsts. Kurdistānas neatkarību apsolīja 1920. gada Sevras līgumā, sadalot Osmaņu Impēriju (sk. Osmaņu impērijas sadalīšana). Jaunā Turcijas Republika atteicās atzīt šo līgumu un Turcijas neatkarības karā (19191923) padzina Lielbritānijas un Francijas okupācijas spēkus. Pēc neatkarības kara tika noslēgts Lozannas miera līgums (1923), kas noteica Turcijas tagadējās robežas. Otrā pasaules kara laikā PSRS okupētajā Irānas daļā 1945. gada beigās izveidoja starptautiski neatzītu valsti - Kurdu Tautas Republiku (krievu: Курдская Народная Республика) jeb Mehabadas Republiku.

Līdz ar Kosovas neatkarības atzīšanu, izteikts pieņēmums, ka tas var būt precedents līdzīgām prasībām no kurdu separātistu puses. Turcija oficiāli noraida šādu pieņēmumu, jo kurdi Turcijā nedzīvo noteiktās teritorijās, tiem nav arī pašu vēlētas valdības. Turcijas valdība arī uzskata, ka kurdi nav minoritāte, bet no turku nācijas neatdalāms elements.[1]

Par Kurdistānu var saukt arī Irākas ziemeļu daļu, kas de-facto ir autonoma un kurdu kontrolēta, kaut arī Irāka to atsakās atzīt. Ir ticams, ka Irākas Kurdistānu neatzīs par neatkarīgu, Turcijas kā NATO dalībvalsts spiediena dēļ, jo šāda atzīšana saasinātu Turcijas konfliktu ar Turcijas kurdu separātistiem.[nepieciešama atsauce]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]